Nauda no vecākiem

Man līdz 21 gadam palīdzēja, nju kamēr studēt pabeidzu. Ja studē uzreiz pēc vidusskolas, man liekas pieņemami, ja palīdz.

nu ko dariit ja taada situaacija....labaak vecaakiem nekaa svesiem cilveekiem..

Vecāki uzturēja, kamēr studēju, t.i. līdz 22 gadiem (vasarā gan strādāju, bet to naudiņu man neļāvā tērēt dzīvošanas izdevumiem). Pēc bakalaura studiju pabeigšanas (jūnijā) sāku strādāt (augustā). Kopš tā laika no vecākiem naudiņu neņemu.
Mamma tikai dod dārza labumus, kad aizbraucu ciemos.

Mammai jau kādu laiciņu neprasu,bet iepriekš kamēr studēju,tad gan palīdzēja. Tiešām,labāk palūgt vecākiem nevis kādam svešākam.

Es personīgi tā īsti nezinu,līdz cik gadiem tas ir pieņemami,bet man pašai patiesībā interesē citu lietotāju atbildes uz šo jautājumu.
Mana māte,piemēram,uzskata,ka sākot no 18 g.v. ir pilnībā jāuztur sevi pašai,līdz ar to,vēljoprojām dzīvodama mājās (gandrīz 19.g.v.),esmu uzskatāma par liekēdi.

man liekas, ja vecākiem ir iespēja, un liela nepieciešamība, ir pieņemami, ka palīdz saviem bērniem, neatkarīgi no vecuma. šogad beidzu studēt un sāku strādāt, be starpposmā vecāki mani atbalstīja, arī pirmo darba mēnesi līdz pirmajai algai deva iztikšanai.

man arī 23.
bet nu šobrīd sevi pilnībā uzturu pati un ar šo to cenšos palīdzēt pat.

Esmu studente (septembrī būs 3.kurss). Šobrīd no vecākiem naudu ņemu ļooti reti, jo viņiem vienkārši nav, ko man dot. Zinu, ka tētis neliegtu, ja viņam būtu. Šis ir periods dzīvē, kad ar finansēm vispār nevar tikt nekādā galā, darbu arī atrast neveicas, taču esmu nolēmusi strādāt, arī studiju laikā. Gada pirmajos mēnešos gan bija vēl grūtāk - tad finansiāli stutēja māsa un brālis. Šobrīd atbalsta vecmāmiņa un puisis.
Un man arī ir grūti lūgt un pieņemt, kaut apzinos, ka reizēm situācija ir klaji bezcerīga. Lai gan to naudu netērēju sīkumos un mirkļa kaprīzēs, bet gan tiešām nepieciešamās lietās...

Manuprāt, ir normāli, ja vecāki uztur, kamēr bērns mācās/studē un pats nekur nestrādā, līdz ar to pašam nav savi ienākumi.
Pati arī līdz šim studēju budžetā visus gadus, bet nestrādāju. Vecākiem bija svarīgāk, lai palieku budžetā, nekā meklēju kkādu nejēdzīgu darbu. Tagad pati sākšu pelnīt un lēnām mēģināšu pati nostāties uz savām kājām.
Ja pats jau pelna, tad drošvien ir normāli kādu reizi paprasīt kādu nelielu summiņu, ja ir ļoti liela nepieciešamība.
Es vienmēr domāju, ka dažādos veidos centīšos atmaksāt kaut nelielu daļu no visa, ko viņi man ir devuši, kad pati normāli pelnīšu.:D

Man pašlaik 21, strādāju un mācos, pati sevi uzturu. Jau no mazotnes esmu tiekusies pēc patstāvības, pa vasarām vienmēr strādāju, nepatīk būt kādam uz kakla.

Zinu paziņas, kuriem vecāki pēc 18 gadu vecuma, skaita santīmu santīmā un vēl liek, katru mēnesi maksāt par dzīvošanu un ja kādu mēnesi esi izlaidis, tad skaities parādā.. Nu nezinu vai tas ir gluži pareizi. Mana ģimene nav ļoti turīga, bet atbalstam viens otru kā vien varam, manuprāt, tas ir tikai normāli.

tiklīdz pabeidz vidusskolu vajadzētu pārstāt sēdēt vecākiem uz kakla

es ka mamma varu pateikt, ka savu bernu atbalstitu beztermina ilgi. bet tai pat laika neliktu domat, ka dzive pasam nekas nav jasasniedz. tadas summas ka 40-50ls menesi nevar cilveku izlaist, jo nav tik lielas, lai atlautos nestradat un partikt tikai no ta.

man loti nepareizi skiet tas, ka tiklidz bernam paliek 18 gadi, ta ar nazi nogriez visu. pati esmu piedzivojusi no teva to visu, jasaka, ka tas ir loti nepatikami.

Uzskatu, ka tas ir ok, ja vecāki palīdz saviem bērniem visu mūžu..
Protams, neieslīkstot galējībās par 100% uzturēšanu.. Tieši tāpat bērniem jāpalīdz vecākiem, ģimene ir un paliek ģimene - ja vienam iet labāk un otram sliktāk, kāpēc gan nepalīdzēt

man liekas pašsaprotami, ka vecāki atbalsta bērnu, ja viņam ir grūtības, bet vecākiem ir iespēja palīdzēt un iedot tos 20-50LVL produktiem. ar nosacījumu, ka bērns nav dīkdienis. Vecumam te nav nekādas nozīmes, visiem mums gadās grūtāki brīži.

piekrītu nifnif.
arī uzskatu, ka ja vien ir tāda iespēja, nevajadzētu kaunēties lūgt palīdzību vecākiem, ja esi students. labāk studiju laikā cītīgāk studēt, (mazāk strādāt/nestrādāt) labi pabeigt a-skolu un pēc tam atrast labi apsmaksātu darbu.

par šo jautājumu pati esmu domājusi, jo ārsts studē 6 gadus ( pēc viusskolas līdz 25 gadiem). domāju, vai līdz šādam vecumam es spētu prasīt naudu no vecākiem? :D
pati es naudu nevienam neprasu, un nelūdzu sevi sponsorēt, bet ja man dod, neatsaku.

Lai izpalīdzētu tuviniekam, vecumam nav robežu :)

Man liekas normāli jebkādā vecumā pieņemt naudiņu no vecākiem, ja pats strādā un tiešām pietrūkst drusciņ līdz algai vai kādā citā čp gadījumā. Protams, ar nosacījumu, ka vecākiem ir tāda naudiņa, ko iedot. Savu bērnu arī atbalstītu neskatoties, cik viņam gadu vai cik pelna.

Tikko pabeidzu studijas, un studiju laikā mamma atbalstīja. Arī dzīvojām kopā lielākoties. Arī tad, kad strādāju, tomēr izvēlējos paciesties un dzīvot ar mammu un algu veltīt kopējam budžetam, nevis dzīvot atsevišķi.
Un arī ir romantisks plāns nākotnē "atdot" mammucim viņas ieguldījumu.
Tā kā jā.. Tas ir normāli, lai gan latvijā jaunieši ir patstāvīgāki, nekā citur.

Zinu paziņas, kuriem vecāki pēc 18 gadu vecuma, skaita santīmu santīmā un vēl liek, katru mēnesi maksāt par dzīvošanu un ja kādu mēnesi esi izlaidis, tad skaities parādā.

Izlasīju un palika konkrēti pretīgi, tie vecāki vēl varēja par pamperiem rēķinu piestādīt. Forši drātēties patīk sanāk bērns un kā 18g tā ar kāju pa pakaļu un vācies ārā uz ielas, fantastiski vecāki.
Un tad brīnās kāpēc tie jaunieši no stresa pakarās kaut, kur un tas ir tādas attieksmes rezultāts.

Tad jau labāk lai netaisa bērnus, un ja man būtu izvēle es nevēlētos nemaz piedzimt pie tādiem vecākiem.

Man ir 21 gads, studēju un vēl nestrādāju. Pašlaik "pārtieku" no ģimenes dotās naudas un pabalstiem.