Vai jūs precētos, ja...? (Jā/Nē, Kāpēc?)

Jā, kāpēc gan ne, ja jau bērns ir kopīgs pat!

ā, nu neredzēju piebildi, tad nē!

Nav mīlestības, bet ir bērns? Skumji, man žēl tā bērna.

Kas tas par jocīgu jautājumu?

Kas tur jocīgs. Vienkārši gribu zināt, kā citas rīkotos. Manā gadījumā tā ir izdomāta situācija, bet bieži sastopama.

Nu par tadu situaciju neesmu vel dzirdejusi. Saprastu vel, ja tas bagatais miletu, bet ja vinam tu nepatic, tad kadel lai vins precetu?

Nē.
Esmu vēl tas naivais, vecmodīgais cilvēciņš, kuram vajag mīlestību, lai precētos vai vispār būtu kopā ar vīrieti.

Sorry, nevaru iztēloties sevi tādā situācijā un nemaz arī nevēlos.

Nē jo sievas paliek resnas un tikai sūc vīrieša naudu.

Labāk sev mocīti nopirkt par 3000 ls nekā rīkot kaut kādas stulbas kāzas. Un ar to mocīti varēs pievilināt pussiju un varēs dabūt dažādus pussijus nekā ēst visu laiku vienu un to pašu.

Precēšanās ir priekš tizleņiem !

Reptilis, nesaprotu, ko tu te tērē laiku, nu ej un dabū!

Balstoties tikai un vienīgi uz savu personīgo pieredzi (negatīvo!), kad esmu centusies vadīties pēc tā, ko saka sirds, es teiktu, ka jā - es precētos! Un būtu laimīga, ja tagad tāda situācija rastos. 10 gadi - tik daudz laika man vajadzēja, lai saprastu, ka laba laulība ir tad, ja starp abiem tas ir kā tāds darījums. Bez šaubām - ir laulības, kas balstītas tikai uz īstu mīlestību, bet man ir savi iemesli, kāpēc šo laulības veidu vienkārši atmetu malā.
Respektīvi - precētos, ja abi no tā gūtu labumu.

Nezinu :D

a priekskam jusu gadijuma preceties? es neredzu tam iemeslu.

Nu tak autore raksta, ka situācija ir izdomāta. Vienkārši, kā būtu, ja būtu...

Precētos.
Mums latviešiem pietrūkst brīžiem tas aprēķins, nu vismaz mazliet, lai dzīvot vieglāk būtu.

Nē, paliktu atvērta attiecībām, kurās ir arī jūtas. Nav jau 40++, nav pēdējā iespēja

Ja divi cilvēki dzīvo kopā kur viens atbalsta finansiāli, otrs ņemās pa saimniecību (tikai un vienīgi) tad var.
Ja dzīvo kā ģimene, tad ilgtermiņā nekas tur neiznāks. Kopā dzīvošana prasa ļoti daudz no abiem, lai spētu labi sadzīvot, neriebties un neapnikt viens otram. Citādi otrā sāk kaitināt katra darbība, katrs sīkums. Sākās bezjēdzīgi strīdi, kašķi līdz pat histērijām. Nekādai naudai tur nav nozīmes. Ja nu vienīgi dalot īpašumus šķiroties.

Kapēc vecim būtu jāprec kaut kāda bezdarbniece ar kuru disene uztaisīts sīkais? Daudzas te min abpusējo izdevību. No veča skatpunkta tādu toč neredzu, ja nu vienīgi vecene pucētu māju un šad tad iedotu.

Bez tam visbiežāk šīs diskusijas "es te aiz gara laika izdomāju" vai "mana brāļa kaimiņienes mazdēla sievai gadījās šitā"attiecas uz pašam autorēm.