Dzīvošana kopā.

Anne, jā laikam nebiju tevi pareizi sapratusi. :)

Bet nu laikam jau ir tā, ka cik cilvēku, raksturu un attiecību, tik viedokļu. Un jādzīvo tā, kā pats jūties komfortabli. :)

Kāpēc ir jāuztraucas par to, ko domā citi? Jums ir labi šādi dzīvojot, ko vairāk vajag?

nezinu vai kads kikina, bet man vienigais izskaidrojums kapec pieaugusi cilveki dzivo kopa ar vecakiem ir slikta materiala situacija, ja reiz dzivokli nevar katrs savu atlauties. ja virietis dzivo ar mati un jaunajai dudinai janak pie siem dzivot, tad visticamak ir tas variants, kurs ir apspelets ugunsgreka-lucija&cezars.

pietam nereti sadas gimenes ir attiecibas vai nu loti labas vai tiesi preteji-arkartigi sliktas. zinu sevi, savu virieti, jasaka, ka mes nespetu normalu gimenes dzivi veidot, ja klat dzivotu vina/mana mate vai kads cits radu gabals.

Īsti pat nezinu vai briesmīgi biju satraukusies, jo sejā jau neviens neko nav teicis un sajūtas, ka aiz muguras runā arī isti nav.
Vienkārši salasījos diskusijas, kurās izskan tādi kategoriski viedokļi, ka atsevišķi un punkts, un tad sāku prātuļot - vai patiešām visas situācijas var vērtēt tik kategoriski?

Amarella,
Nesaprotu kāpēc savai ģimenei jādod nauda par dzīvošanu kopā? Nezinu man tas liekas amorāli... Jā, jāpiedalās sadzīvē kopīgiem spēkiem, tostarp finansiāliem (teiksim kāds nop'[er paiku, kāds samaksā par komunālajiem utt), bet maksāt, lai mamma atļauj meitai ar znotu dzīvot savā mājā????? Es nekad savai meitai par to naudu neprasītu, pat ja dotu neņemtu. Nu būsim taču cilvēki!

kapec tu uztraucies par to, ko citi domas? ja jums gimene atmosfera ir laba un nav konflikti no serijas, ka divi gaili vistu kuti vai virtuve nevar but divas saimnieces, tad viss ok.

es domaju, ka ja nevar atlauties kopa dzivot, tad to nevajag darit. bet tas ir mans viedoklis.

Nu cilvēka dabā, manuprāt, ir dažreiz padomāt - interesanti, ko par mani domā citi :)
Un mani arī interesēja, kā tiek vērtēta situācija par kopā dzīvošanu (vai tikpat negatīvi), ja finansiāli šobrīd palīdzība ir nepieciešama vecākiem.

Es dzīvoju ar draugu viņa mājā, bet pie mums dzīvo arī viņa tēvs. Teikšu kā ir - man riebjas dzīvot kopā ar viņa senci.

Neuzskatu, ka dzīvošana kopā ar vecākiem ir kaut kas trāks. Es izvēlētos dzīvot ar vecākiem un normāli ēst + izklaidēties, nevis dzīvot atsevišķi un ēst 1x dienā kaut kadus kāpostus ar kartupeļiem. Protams, ar nosācijumu, ka ģimenē ir labas attiecības.

Vēl es uzskatu, ka vienā mājā nevar būt divas saimnieces.
Un nebūtu jau nekādas problēmas, ka drauga tēvs dzīvo ar mums viss ok, lai dzīvo, bet mani aizvaino tas, ka es visu laiku aiz viņa vācu, mazgāju, tīru, bet viņš vēl aiz muguras izrunājas ar tādiem riebīgiem vārdiem, ka man rokas nolaidās vispār kaut ko tajā mājā darīt... :(

Snupis - Neesmu teikusi ,ka naudu dod par DZĪVOŠANU KOPĀ. Draugs maksā katru mēnesi noteiktu konkrētu summu, kura paredzēta ēdienam, rēķiniem, veļas pulveriem utt. Ir daudz vieglāk iedod katru mēnesi noteiktu summu, nevis tur kaut ko dalīt, kurš pirks pulveri, bet kurš maksās elektrības rēķinu.
Nu wtf? kas tur amorāls? tomēr mēs abi strādājam un tas ir normāli, ja mammai tiek dota nauda par to visu. Kāda starpība - iedot visu uzreiz vai katram prasīt pa 5 ls par elektrību, 20 ls par gāzi utt, tāpat tā summa savācas.

Labāk jau tomēr atsevišķi, pats sev saimnieks, nevis ar kādu jādala kopdzīve. Es ērtāk jūtos, kad esam atsevišķi, patstāvīgi divi jauni cilvēki.
Ne īsti pakašķēties var, jo vecāki var dzirdēt, ne īsti tuvības mirkļus izbaudīt, tik vien, cik savā istabā vai brīžos, kad neviens nav mājās.
Bet es neķiķinu par citiem, ir daudz dažādu attiecību modeļu un katrs dzīvo kā viņam ērtāk.

ja ir labi, tad kaut vai līdz 50 gadiem dzīvo kopā ar vecākiem.

Par citiem es neko nedomāju - lai dzīvo, kā grib. Man pašai gan nav pieņemama dzīvošana kopā ar vecākiem. Tā es dzīvotu galējā bezizejas situācijā, bet kauns noteikti būtu pamatīgs.

Ja man būtu forši vecāki, es arī labprāt pie viņiem dzīvotu, protams, ne uz visiem laikiem, bet tomēr. Protams, divi pāri, divas saimnieces vienā virtuvē ir kā ir, gribas tomēr visu savu, arī brīvību, bet neredzu par ko ķiķināt.
Ja pašiem ir ērti šajā situācijā, nesaprotu, par ko satraukties.

Smieties gan es tur neredzu par ko. Drīzāk es apbrīnoju, ka cilvēki ir tik pacietīgi, ka var sadzīvot kopā vienā mājā.
Bet es nevaru iedomāties, ka mūsu ģimenē tas būtu iespējams - mēs, mani vecāki, vīra vecāki. Nē! Vīramāte visus padarītu trakus :D

Kjikjina tad, ja paaris vai kaads no paara gauzji raud apkaarteejiem par nesaskanjaam maajaas ar vecaakiem un par privaatuma truukumu, bet nemeklee savu maajokli, bet ja ir forshas attieciibas un abas puses ir apmierinaatas ar situaaciju, kaapeec ne?

Vega,

teikšu tā, es neizprotu tos jauniešus, kas par katru varu ar minimālo algu, raujas dzīvot atseviķši (lai tikai draugi nepadomātu, ka tie gan ir dīvaiņi, ja dzīvo kopā ar vecākiem) knapi galus nevar savilkt kopā, tad prasa vēl vecākiem un vārdu sakot beigās tāpat nav gana. Manuprāt tas ir normāli, ka dzīves sākuma posmā un dzīves beigu posmā mēs ar vecākiem tomēr esam kopā, šeit ir ne tikai finansiālie apstākļi, bet arī rūpes par cilvēku kā tādas īpaši kad ir mazi bērni vai veci cilvēki, kuriem ir vajadzīgas rūpes un tas ir NORMĀLI. Ja var atļauties dzīvot abas puses vienlīdz labi esot katram savā mājoklī, tad nav ne vainas,bet tā noteikti nav jādara visiem un tas noteikti nav kaut kas , kas padara kādu pāri īpaši novērtējumu, patstāvīgāku vai citādi labāku par pārējiem. Ļoti spilgti bija vērojams raidījumā kā Saimnieks Meklē Sievu, kur jaunās līgaviņas sāka aprunāt, ka ar māti zem viena jumta nē, kā tā var utt, bet tās taču ir lauku mājas, saimniecība, tur dzīvo ne tikai viena, bet pat vairākas ģimenes reizēm kopā, un visas strādā saimniecībā, protams pilsēta ir mazliet kas cits, bet nemaina faktoru, ka mums ir jāsaprot ja mēs gribam lai par mums kāds parūpētos vecumdienās, mums ir jārāda piemērs, ka arī mēs rūpējamies par saviem vecākiem ;)

Zinu puisi, kas dzīvo ekskluzīvā meitenes senču dzīvoklī. Tagad situācija mainījusies un vecāki grib padzīvot savā dzīvoklī kopā ar ''bērniem''..
Protams, puisim šoks, pārdzīvojums. Viņš nemitīgi čīkst - kā var būt tik tizli.. es tiem senčiem šo to pateikšu.. lai te neiedomājas mūs izrīkot, lai izīrē sev dzīvokli.

Lai stāsts būtu komiskāks.. dzīvoklis ir uz kredīta..un katru mēnesi mežonīgu summu nosedz meitenes vecāki.. Puisis maksā krietni mazāku summu par elektrību un ūdeni.

Kādas ir jūsu domas? Piebildīšu, ka puiša ienākumi varētu būt ~1200 Ls mēnesī.
Manuprāt, gudrāk būtu viņiem atsevišķi īrēt mazāk prestižu dzīvoklīti..
Citādi.. par šādu kopdzīvi ar vecākiem...es ķiķinu..

cormeum - Un kā tad tu zini tik sīkas detaļas?