Dzīvošana kopā.

Tevi ļoti uztrauc apkartējo viedoklis? :) Ja arī ķiķina neņem galvā!!

Es neķiķinātu. Neesmu no tām, kas uzskata, ka tiklīdz paliek 18, tā obligāti jāiet prom no vecāku mājām, pati varbūt vēl tagad dzīvotu ar vecākiem, ja nebūtu devusies studēt uz Rīgu un palikusi te strādāt.

zinu vairākus precētus pārus,kuri dzīvo ar vecākiem,vieni ir kaimiņos,tur vēl māte pieskata viņu meitiņu,zinu,ka viņiem trīsistabu dzīvoklis,izskatās,ka visi sadzīvo tīri labi. es vispār par tādām lietām nedomāju,man tas ir venalga. labāk dzīvot ar vecākiem,nevis kkādā īrēta dzīvoklī,tad to naudu tiešām labāk vecākiem dot. dzīvē visādi gadās.

Vega - es uzskatu, ka šajā gadījumā jāliek uzsvars nevis uz "patstāvību", bet uz "veselo saprātu", tik vienkārši. :) Ja viss ir OK, kur vispār var būt problēma? Nemeklē! Neklausies cosmo vistiņas, liela daļa te nesaprot, ko kladzina. :)

Galvenais jau, lai jūs pašus un arī vecākus šī situācija apmierina. Katrā ziņā es būtu gatava knapināties un uzsēsties uz Optima līnija produktu diētas, lai ar vecākiem kopā nebūtu jādzīvo. Man, neskaitot visus kompromisus, pieāgošanos utt. uztrauktu tas, ka no vecākiem blakus istabā cietīs seksa kvalitāte.

Mani audzināja tā, ka pāris kopā ar vecākiem nedzīvo. Vīrs uzskata tāpat. Un tas nav atkarīgs no vecuma. Mēs uzskatām - kamēr nevar dzīvot atsevišķi un būt finansiāli neatkarīgi, tad kopā nedzīvo.

Neesmu manījusi, ka kāds ķiķinātu, pat nezinu vai īsti uztrauktu, bet nu ,lasot diskusijas, radās sajūta, ka tas bieži tiek baigi nosodīts. Interesanti palika - kāds ir viedoklis no malas skatoties :)

Ķiķina garlaikoti cilvēciņi kuriem ir laiks un varēšana apspriest un apķiķināt jūsu dzīvi un tādus jau tiešam nav jāņem galvā. Ka patīk tā dzīvo.

Mēs vienu vasaru nodzīvojām pie drauga senčiem un lai cik labas attiecības mums nebūtu, mēs tomēr sapratām, ka tas nav labākais varinats priekš mums.
Par pāriem neķiķinu, kas tā dzīvo. Vienīgi viss atkarīgs, kā paši jūtaties un vai vecākiem netraucē, ja visi ir apmierināti, tad nav ko galvu lauzīt :)

P.S. man patīk tā māju sajūta, kad varu klausīties skaļi mūziku, lakstīt apakšveļā utt., nebaidoties ka ieraudzīs drauga tētis :D

Neņem galvā. Mums abiem ar draugu 23 (viņam 23, man tūlīt jau būs :D) rudenī paliks 4 gadi, kā dzīvojam kopā. Un visu šo laiku dzīvojām pie manis, respektīvi, manas mammas, pie tam dzīvojam privātmājā. Pirmkārt, es sāku studēt, darba man nebija. Otrkārt, draugs nepelnīja tik daudz, lai varētu abi atsevšķi dzīvot. Nu neko, viss kārtībā :) Draugs mammai katru mēnesi dod naudu par dzīvošanu. Tā ka man personīgi tas nekas traks neliekas :)
Un rudenī brauksim pie drauga mammas dzīvot :D Braucam uz ārzemēm un tas tikai loģski, ka sākumā padzīvosim pie kāda rada, kamēr sanāks iekārtoties :)

Iesaku nepievērst uzmanību tam, ko domā citi :) - turklāt pati rakstīji, ka vecākiem ar finansēm ir kā ir un jūs atbalstat. Saprotu, ka citi varētu aprunāt un ķiķināt, ja jūs abi vecākiem uz kakla sēdētu!

Mirdza, ja māja ir liela, var arī palakstīt apakšveļā... :D ;) Saprotu, ka lielākajai daļai tomēr pieticīgāks stāvoklis.

Uzskatu, ka viss atkarīgs no situācijas un apstākļiem. Nu ja pāris ar vecākiem dzīvo divistabu dzīvoklī, tad tādu modeli īsti neatbalstu. Bet ja ir privātmāja vai citādāki apstākļi, piemēram, tikai viens vecāks, kam ir veselības problēmas, tad atbalstu un liekas ļoti normāli ;)

Mani audzināja tā, ka pāris kopā ar vecākiem nedzīvo. Vīrs uzskata tāpat.

+

Annes viedoklī bija rakstīts - ka kamēr nevar būt finansiāli neatkarīgi, tikamēr nedzīvo kopā. Mēs mierīgi varētu dzīvot atsevišķi, BET vecākiem, tad būtu ĻOTI jāknapinās. Man vienkārši neliekas godīgi - mūs ir audzinājuši tomēr vecāki, bet beigās bērni aiziet un vecāki kaut uz pansionātu.

Paldies par viedokļiem, mierīgāk ap sirdi palika. :)

nu jā, mums bija dzīvoklis, bet tik un tā, es negribētu dzīvot arī lielā mājā ar senčiem :D ne priekš manis :) ļoti bieži 5dienās ballīšu iesildīšanās notiek pie mums, afterpārtiji visādi arī, uii, negribētu nodarīt pāri vecāku psihei :) lai domā, ka mēs tikai strādājam, mācamies un 9os vakarā ejam gulēt :D

Nu jā, gadījumā, ja ir problēmas ar draugiem un tamlīdzīgām lietām, tad jau laikam nav forši dzīvot kopā. Bet mūsu gadījumā ir tā, ka senčiem ir draudzīgas attiecības ar mūsu draugiem, ja ir kādas pasēdēšanas, tad senči pat dažreiz ir pievienojušies, viņi mums tādi jautrie un draudzīgie :)

Mans draugs būtu laimīgs, ja visa ģimene dzīvotu zem viena jumta :D
Droši vien tie, kas ķiķina.. nesaprot, ka ģimenē var valdīt arī harmonija un rūpes vienam par otru.

Vega, bet re tu jau pati atbildi, ka viss ir kārtībā, kāda jēga domāt, ko citi padomās? Cilveki vienmēr atradīs kādu par kuru pasmieties, aprunāt utt. Ja jums šobrīd tā ir ērti un visi ir apmierināti, kāda jēga kko mainīt :)

Es uzskatu,ka nopietnas atticiibas tomeer ar senchiem kopaa neveido. Paldies Dievam, draugs domaa tapat.

Annes viedoklī bija rakstīts - ka kamēr nevar būt finansiāli neatkarīgi, tikamēr nedzīvo kopā.

Varbūt nepareizi izteicos - jaunai ģimenei vajag savas mājas.
Mums arī ir vecāki - gan man, gan vīram. Bet es neuzskatu, ka vecāki jāņem pie sevis. Ne jauni, ne veci. Par vecākiem jārūpējas, jāatrod risinājums, kad viņi paliek veci, bet dzīvot kopā - tas būtu traki. Ciestu attiecības gan ar vecākiem, gan ar 2.pusi.