cik ilgi, lai aizmirstu?

amazing, nekad vēl nav bijušas attiecības?

susļiks, nē, nekad nav bijis tā, ka jāpardzīvo. Respektīvi - neesmu pamesta.

Iepriekšējās attiecības esmu aizmirsusi gana ātri.. varbūt pirmajā atvadu vakarā bija skumji, bet nepārdzīvoju. Taču tas tāpēc, ka tās nebija man tik svarīgas attiecības (pamatskolas, vidusskolas laika posms) un tikai šobrīd man ir nopietnas attiecības.

Bet vispār sākumskolas un pamatskolas laikā man bija viens puisis par kuru nu nekādīgi nevarēju pārstāt domāt. Nebijām attiecībās, bet nu kā jau mazi bērneļi - izrādījām tās simpātijas pa savam un bijām dikti priecīgi par tiem sīkumiem :D Un galu galā sanāca pamatskolas pēdējā klasē pabučoties, viss tiešām bija forši, bet te nu viņš man prasīja vai vēlāk iziesim ārā.. es pateicu vienkārši nē un aizmirsu to puisi :D Joprojām nesaprotu to mistiku, kāpēc te pēkšņi viņš mani vairs neinteresēja, bija tik daudzi vakari vairāku gadu garumā, kad domāju un lēju asaras par savu nepiepildīto "mīlestību" :D

Es pievienojos - labak neskirties.
Ir cilveki, kurus atceras un kuri Tevi atceras visu muzhu.
(Jaa, bet tad jau jajautaa kapec jaskiras, ja jau aizmirst ir tik gruti).

Aizmirst tu nekad nevareesi,ja vien nav ljooti slikta atminja :D bet taa,lai tas vairs iipashi neska,manupraat, gads vismaz. Vismaz manaa gadiijumaa,.

Kā kuru reizi. Vienam pēc 3 gadu attiecībām tiku pāri nedēļas laikā, ja ne vēl ātrāk, bet ar citu bija murgs. Lai gan pat tā īsti kopā nebijām, respektīvi, gadu kko ākstījāmies- te kopā, te nekopā- tikt pāri nevarēju kādus gadus divus, riktīgi mocījos.

Un - nezinu, kapec, bet man liekas, ka visspecigak atminjaa paliek pirmaa kopdzive, jo taa bija pirmaa. Ja gadaas parejaas k-dzives, taas ir jau mazliet blavaakas atminjas (ja paliek par atminjaam un nekas neturpinaas).

Pēc ilggadīgām attiecībām, jau nākamajā dienā biju laimīga un par ex nedomāju. Biju iniciatore un jau sen to vēlējos.
Ja šobrīd pārtrauktu tikties ar cilvēku, ar kuru kādu gadu tiekos, arī diži nepārdzīvotu.
Cilvēku, ar kuru tikos tikai kādus 3 mēnešus un pēc tam neregulāri, vēl tagad nespēju izmest no prāta, kaut pagājuši gandrīz 2 gadi. Bet lēnām sāk izdoties :D
Vienīgi, kas man traucē, ka viņi visi atkal un atkal uzrodas manā dzīvē un nevar īsti tikt vaļā. Ja es nedomāju, tad notiks kaut kas vai tiks izdarīts tā, lai es atcerētos. Besī.

Kāds gad jau noteikti, ka būs. pirmos mēnešus ir visgrūtāk, pēc tam jau lēnām sāc atkal būt "apritē".

Bet īstenībā tas atkarīgs no tā cik nopietnas/nenopietnas attiecības ir bijušas un cik ilgi esat bijuši kopā.

Gadu,pusotru,ne vairāk. Bet katrā ziņā man tās bija lielas mokas,nekā nespēju aizmirst,bet pēc tam jau kaut kā aizmirsu pavisam.

šeit piekritīšu Amandai, aizmirstas līdz iemīlos citā vai uzrodas jauna simpātija.

Atkarīgs cik liela bija love.

Pēdējo pusgadu no 4,5 gadu attiecībām pieradināju sevi pie domas,ka nākotnes tur nebūs un ka esam uz šķiršanās robežas. Pēc šķiršanās jaunas attiecības man izveidojās nepilna mēneša laikā. Pēc mēnešiem trim izrunājāmies ar bijušo un vairs nav nekādas sāpes,ne arī romantisku jūtu.

Cik ilgu laiku jūs uzskatāt par "normālu" (loģiski, katram savs), lai pēc vairāku gadu skaistām attiecībām šo cilvēku aizmirstu (no škiršanās brīža)?

Lai pavisam aizmirstu.. nepieciešams būt meksikāņu seriāla varonei un zaudēt atmiņu krītot no zirga.. vai citādi..

Cilvēku jau nav iespējams tā ņemt un pavisam aizmirst. Ir iespējams tikpat kā vispār par to nedomāt, tikt pāri pārdzīvojumam, dzīvot tālāk, pārtraukt nemitīgas salīdzināšans. Un tas jau ir individuāli no personības un situācijas :)

Sen jau esmu attiecībās ar citu vīrieti un ar bērniņu blakus, tomēr nespēju aizmirst,nepalīdzēja ne izrunāšanās, nekas, gluži otrādi- tas vēl vairāk atplēsa rētu.

man nav uzradusies jauna mīla, bet bijušo "aizmirsu" jau nākamajā dienā pēc šķiršanās. veinkārši bija tā sajūta "akmens no sirds novēlies", jūtos tik dzīva un varēju elpot pilnām krūtīm. tāpēc nenožēloju šo šķiršanos.

pirmo mīlu gan gadu nevarēju aizmirst, līdz uzradās cits.

:D Mums cauri ir jau 4-5 gadi,bet vēljoprojām pa viņu domāju :D

aizmirst nevar nekad, jo cilveka smadzenes nav delete taustina, bet var atcereties bez jebkadam emocijam...varbut pec gada/ citam ilgaks laiks, citam mazaks. atkariba kadas bijusas attiecibas un skirsanas.

atcerēties var arī ar smaidu un patīkamām emocijām, bet vienākrši pret to cilvēku nav romantisku jūtu. ja skan kāda dziesma, piemēram, citreiz nodomāju: "ak dievs, cik forši mēs ar bijušo reiz pavadījām pie tās romantisku vakaru!" vai tml. - tas nav bez emocijām, bet nav arī ar ilgošanos pēc tā cilvēka un tā laika :)