cik ilgi, lai aizmirstu?

Man pagāja aptuveni pusotrs gads.

Kameer atrastu naakamo un veel mazliet, bet taapat sirdii buutu iipasa vieta. Ja nogriezh visu ar nazi, tad miilestiiba nav bijusi vai arii kaut kas reti pretiigs ir tur noticis, piemeeram, roku pacelshana, kraapsana.

es mokojos veselu gadu..

Man ir pagājis pusotrs gads, bet izskatās ka priekšā vēl vismaz tikpat ilgi.. Not so easy.

Kā man bijušais pateica, lai aizmirstu cilvēku, ir jāpaiet vismaz divreiz vairāk laikam, cik ir būts kopā.

Viena vēdu un attiecību speciāliste minēja, ka sieviete beigušās attiecības var pārdzīvot 3 mēnešus, ja tas notiek ilgāk, tad ir problēma, un kaut kas nav kārtībā ar sievišķo pasauli - pašvērtējumu, pašapziņu, seksualitāti utml. Tā nav kārtībā, ka "jāārstējas".

Man pagājušas vien pāris dienas, mēģinu sevi dziedēt pavadot laiku strādājot vai ar draudzenēm, bet nesanāk, pietrukst tā cilvēka...Bijam kopā gandrīz 2 gadus.

Laikam to teica seriālā "Sekss un lielpilsēta" - "Lai kādu aizmirstu, vajag pusi no laika, ko bijāt kopā."

Es tam nepiekrītu, jo tagad jau 8 gadus esmu citās attiecībās, bet joprojām aizmirst bijušo nespēju. Katram īpašam cilvēkam manā sirdī ir īpaša vieta, atmiņas ir paradīze, no kuras mūs izdzīt nevar neviens.

Īstenībā man šķiet, ka puišiem ir grūtāk ar to aizmiršanu.. lai arī tā vien šķiet, ka meitenes ir emocionālākas.

Man pašai pēc 4 gadu ilgām attiecībām pietika ar 2 mēnešiem, jo pati biju iniciatore attiecību beigām.

aizmirst jau neaizmirst, ja vien atmiņas zudums neiestājas :D
Bet šķiršanos pārdzīvot tā, lai viss būtu izsāpējis un, lai jaunajās attiecībās nepārnestu kādu vecu traumu, apmēram gads vajadzīgs. Bet tas ir ļoti individuāli.

Bijušo aizmirsu dažos mēnešos. Šķiet, ka divos...trijos. Ilgāk tiešām nebija. Attiecības pirms tam bija nopietnas, gandrīz divus gadus ilgas utt. Taču, manā situācijā bija tā, ka man atvērās acis, viņš parādīja, kas viņš patiesībā ir par cilvēku un tāpēc es gribēju aizmirst pēc iespējas ātrāk gan viņu, gan faktu, ka man vispār ar viņu kas kopīgs bijis(nebija nekādas nozīmes, cik labi viss bija sākumā utt).

Ja tagad izšķirtos no tagadējā drauga, tad gan aizmiršana neietu tik ātri.

līdz brīdim, kad iemīlos citā

Kā man bijušais pateica, lai aizmirstu cilvēku, ir jāpaiet vismaz divreiz vairāk laikam, cik ir būts kopā.

patiesībā, ļoti ideāli vārdi.. Es arī tā domāju, savādāk nevar būt... (protams, tas atkarīgs, cik ilgas, cik mīļas, saticīgas attiecības bija un kāds bijis šķiršanās iemesls)

Runājot par vēdām, ir tā, ka, ja nevar ilgi aizmirst, tad nav pareizi izšķīrušies. Ir jāprot pareizi izšķirties, proti, ir jāatrisina karma ar šo partneri. Jo mēs saejam kopā ar kādu cilvēku tāpēc, lai abi varētu realizēt savu karmu, piemēram, viens lai mācītos iecietību, otrs - lai darītu kādam pāri. Ja cilvēks vienkārši sadusmojies, sastrīdējies, apvainojies un aizbēdzis no šīm attiecībām, bet karma nav bijusi atrisināta, tad tas vilksies līdzi ilgi, nevarēs aizmirst, ik pa laikam vēl atgriezīsies. VAI arī nākamais partneris nesīs sevī ļoti daudz no iepriekšējā. Tā teikt, the same story... Ja pameta tāpēc, ka krāpa, krāps arī nākamais. Ja pameta tāpēc, ka dzēra, dzers arī nākamais, un vēl trakāk. Dzīve vienkārši piespēlēs tās pašas situācijas atkal un atkal, līdz būs nokārtots eksāmens.

man pec 8 menesu attiec pagaaja aptuveni 2 gadi kad patraucu ceret un pardzivot, bet tas notika tikai tapeec ka manaa dzive paraadiiijas cits cilveeks kas saka pist manu galvu.
tad pec 4 menesu attiec ir pagajis gandriz gads un skumji veel joprojam, un trakakais ka es biju taa kas partrauca attiec (tgd nozheloju, jo zzaudeju kko patiesam labu). Un lai gan man tagad jau labu laiku ir nopietnas attiec, tapat iepriekseejais cilveeks veel plosaas mazliet pa manu sirdi. Liekas, kaa es taa varu buut attiecibas vel domaajot par citu? taa tas vnk ir, un tas nenozimee ka shiibrizha cilveku nemiilu, bet to iepriekseejo taa vnk no galvas izmest nevar, jo vins bijis svarigs un ipash.

bet jaa, viss jau atkarigs kadas attiec bija, kadas bija juutas, laiks kas pavadits kopaa, skirshanas iemesls..

Viss vēl ir atkarīgs no tā cik dziļi šīs attiecības bija iesakņojušās. Vai bijat vienkārši tāds tīņu pārītis, vai arī bija regulārs seks, bet nedzīvojāt kopā, vai arī jau dzīvojāt kopā un kalāt nopietnus nākotnes plānus u.tml. Viss ir atkarīgs no nopietnības pakāpes. Jo nopietnāk, jo grūtāk būs aizmirst. Un vēl daudz kas ir atkarīgs no tā, kurš kuru ir pametis. Ja meitene ir tā kuru pamet, tad nav jābrīnās, ka ir mežonīgi grūti aizmirst un paies ļoti ilgs laiks, jo nelaimīgas mīlestības sāpes mijās vēl arī ar aizvainojumu, zemu pašvērtējumu un iedragātu lepnumu. Un vēl svarīgs faktors - kā notikusi šķiršanās. Ja tas noticis izrunājoties, sakārtojot savas domas un emocijas pirms "lielā notikuma", tad noteikti viss noritēs daudz nesāpīgāk un vieglāk. Un ātri aizmirsīsies, neatstājot neatbildētus jautājumus un kaudzi ar neskaidrībām.
Tāpēc katram tas laiks būs savādāks. Un es teiktu, ka vispār aizmirst nemaz nav iespējams. Drīzāk - pazūd jūtas pret to cilvēku, bet ne atmiņas.

No īsām mēnesi garām attiecībām,kas beidzās janvāra beigās vel neesmu atguvusies.Vajag vel laiku,negribu nevienu laist klāt.Ļoti pusisi nosāpināja.

Laikam jāpriecājas, ka nekad to neesmu piedzīvojusi. Nu šķiršanos.
Bet man domāt, ka gana ātri. Es vispār visu uztveru diezgan viegli.

Num man nevajadzēja ne menesi ne gadu, tiku pāri nedēļās divās, jo tur nekā nopietna nebij jo vienmēr man sirdī ir/bija mans pirmais un vienīgais ar ko tagad esmu kopā.
Takā man sirdi nenomoka un prātu protams arī kautkādi bijušie, un esmu laimīga par to. :)