Viegli vai grūti

es ar to norakstīšanu biju domājusi - tev tik ļoti nepatīk savs darbs, ka neuztver to kā dzīves daļu, tev dzīve sākas tikai pēc darba. daudzi cilvēki smagi strādā, lai kaut ko panāktu, bet darbs ir viņu dzīves daļa, piepildījums, realizācija, galu galā, laika pavadīšanas veids (ir daudz cilvēku, kuri nezina, ko darīt, ja nav jāstrādā :D ok, šī ir otra galējība). kad atradīsi darbu, kas tev patīk, pat ja vajadzēs viņā ''rauties'', būs gandarījums par padarīto :)

vajag būt skaistai, tad kā viemsīle daudz nopelnīsi. citādi - sorry, nesanāks.

Strādāju katru darbadienu 8h pie datora. Uzskatu, ka darbs nav grūts, bet tā sēdēšana un mazkustība mani dzen depresijā, man sāp mugura, tirpst kājas, jo nav laika pat piecelties. Mēnesī nosēdēt 184 h nav diezcik viegli. Alga? Pietrūkst, smagi pietrūkst.

Pagaidam man patik mana profesija un darbs,atkarigs no cilveku apgrozijuma,diezel skaistumkopsanas pasaule ta nu tas ir,kamer neesi tik atpazistams, rindas nestav, nu pusslodzes alga par 10h varbut sanaks.
Studeju, un domaju ari vesturniekam viss bus jasak no apaksas.
Viss nak ar laiku,pieredzi un uz labu. :)

Viss nāk ar laiku. Apzinos to, ka studējot, ar vidējo izglītību, es nevaru pretendēt uz augstu amatu un tam atbilstošu atalgojumu.
Šobrīd man ir prieks par to, ka man bija kaut kāda darba pieredze, lai tiktu tādā darbā, kas man bija augstakais, kurs varēju tikt, bez piedzeres konkrētajā amatā un, lai līdz tam tiktu, bija jāpaiet 1,5 gadiem un jānomaina 3 darba vietas.
Tagad esmu apmierināta ar 8h darba laiku, izaugsmi. Alga, protams, varētu būt lielāka, bet tas man būtu mazāk svarīģi, jo galvenais mērķis - pieredze un izaugsme.

+ varētu pačīkstēt par to, ka maz brīva laika, bet papildus patstāvīgajam darbam ir vēl darbs hobija līmenī, par kuru saņemu papildus ienākumus.

Kādreiz bija domas citādākas par darbu un brīvo laiku kopumā, bet tad izvirzīju citas prioritātes un beidzu cīkstēt.

nu jaa man arii ir taas nenormaalaas darba stundas, videji 15 dienas meenesii, bet pedeejaa laikaa baigi ietekmee veseliibu, fiziski nevelku lidzi, jo darbs ir nenormaali daudz un bez gala :( nolaizas rokas un tas nogurums ir drausmiigs, bet kaa iesaaceejam savaa jomaa pelnu diezgan labi kaut gan taalu neesmu algas zinjaa no saviem koleegjiem profesionaaljiem ;) principaa uzskatu sho darbu kaa pieredzi , bez shii darba iespejams nakotne nespetu klut tas, kas esmu tagad :) gaidu, kad vasara beigsies un, tad jau arii darba mazaak :)

biezhi nesaprotu kapec citi sanjem lielaku algu par vieglaku darbu? liekas, ka par fizisko darbu maksaa mazaak ?

Žāvētā plūmīte*, tā jau visur ir, ka par fizisku darbu maksā mazāk. fiziskam darbam nevajag zināšanas, to var darīt jebkurš, tur nav nekādas atbildības, nevajag talantu, nevajag domāšanu, nevajag izsisties un kāpt pa karjeras kāpnēm.
toties fiziski vieglie darbi, par ko maksā daudz daudz vairāk, ir atbildīgāki, dod vairāk stresu.
p.s. foršs niks :D

haha nu ja pavars nedomatu ar galvu tad es nezinu kas notiktu :D:D:D
paldies :*

Šajā darbā - nauda nāk samērā viegli. Mācos un strādāju vienā virzienā. Kolektīvs arī foršs un visu var sarunāt.

Bet pēc vidusskolas beigšanas esmu arī strādājusi veikalā, kur par 300 h mēnesī esmu nopelnījusi 300 ls. Tur vajadzēja būt gan pie kases, gan noliktavā, gan visam tīram un man laimīgai. Murgs ne darbs. Nevienam neiesaku kāju spert LB veikalos :D

EnergyDrink
Jānovāc visi galdiņi, jāuztura kārtība tajos (tīri pelnu trauki, smuki saliktas reklāmiņas, iedegtas svecītes), jāgatavo kafija, tēja, latte, ēdiens, jāmazgā trauki, jāpiepilda plaukti, ledusskapji, jāuztur tīra tualete, jāmaina miskastes, jāparūpējas par to, lai bārmenim apkārt ir viss nepieciešamais ko vajag (sagriezti augļi, tīras glāzes utt), gruži jāiznes, ja kas izliets vai savemts-jāsavāc un tādā garā ;)

Palasot šīs diskusijas, kurās autores parasti sūdzas par smagajiem darba apstākļiem un, viņuprāt, niecīgu atalgojumu, man rodas loģisks jautājums: cienījamās dāmas, kādēļ jūs (vai vismaz vairums no jums) nav ieguvušas izglītību darba tirgū pieprasītā jomā/profesijā? Zinu, ka ir daudz studējošu, kas piestrādā tirdzniecība, apkalpojošā sfērā, bet šeit vēlētos runāt tieši par cilvēkiem, kas savu bakalauru/maģistru jau ieguvuši. Vai jūs zināt, cik ļoti pieprasīti Latvijā ir telekomunikāciju inženieri, tīklu montieri, datubāzu administratori, kvalificēti tehnoloģisko līniju operatori, ķīmijas tehnologi utt.? Es nemaz nerunāju par metālapstrādi, mašīnbūvi, inženierzinātnēm (ceļu būvi, mašīnbūvi), kurā izmisīgi trūkst jaunu speciālistu. Bet kādā jomā ir izglītība jums? Nesaprotu, kādēļ jaunieši neapgūst tās profesijas un izglītību jomās, kurās vērojams akūts darbaspēka deficīts un darba devēji piekrīt maksāt pat ļoti labu atalgojumu Latvijas apstākļiem? Vai varam, lūdzu kāds/kāda man to izskaidrot?

Nav jākļūst par pieprasītu profesiju pārstāvi, ja Tevi tas nafig neinteresē!!! :)

Turklāt es par savu darbu nesūdzos! Viesmīle, bārmene un viss ko vajag! :P

Bet nevar taču visi būt reklāmas un PR speciālisti, menedžeri, filologi, psihologi, ekonomisti, juristi! Kāds tad būs ražošanas īpatsvars tautsaimniecībā, ja neviens nepratīs darīt neko praktisku (nerunāju te par kokteiļu jaukšanu) un eksaktu?

man atkal ir taa ka liekas ka varetu labaak stradat viesmiiles darbu nekaa sedeet ofisaa.. esmu bijusi viesmiile, jaa tas ir drausmiiigi, ap 12 stundaam dienaam, vienaa skraidiisanaa, vakaraa visas malinas saap, tagad seezhu ofisaa. riebjas. zinu ka viesmiiles darbs nav tas ko grbieetu uz muuzhu bet uz kaadu konkreetu laika posmu ja butu jaizvelas darbs tad noteikti tas. un es viesmiles darbaa loti labi pelniiju (deelj chaja).

Teorētiski pēc Tavām domām sanāk, ka man jākļūst par to, kas man nepatīk, jo ir pārāk daudz profesijas, kas cilvēkiem patīk? :D
Es uzskatu, ka es ar savu bārmenes un apvienojumā arī ar viesmīles darbu, daru labu darbu un neviens ražošanas īpatsvars man neliks mainīt prosiju, teiksim, uz ķīmijas tehnologu. :)

Izlasot Nastyas rakstīto, kļūst skaidrs, kādēļ Latvijas tautsaimniecība atrodas tur, kur tā atrodas. Studēsim vienīgi to, kas mums patīk, strādāsim vienīgi "patīkamos" darbus, un iestāsies īsta leiputrija.

Gribi teikt, ka bārmenes darbs ir tikai patīkams? Jā, var redzēt, ka nekad neesi strādājusi tādā jomā.. redzēsim, kāda Tu būtu pēc 5dienas, 6dienas nakts lielā klubā!
Ja man ir iespēja strādāt darbu, KAS MAN PATĪK, tad arī strādāšu! Nevis tā vietā darīt ko tādu, kas nepatīk...

Daļēji piekrītu Klusajam Smaidam. Tiešām, ja ir kaut minimāla interese, tad viņa nosauktās specialitātes apgūt ir daudz noderīgāk, nekā to pašu psiholoģiju vai ekonomiku.

Bet darīt to, kas riebjas, ar cēlu ideju sirdī, ka tā palīdzēsi celt latvijas tautsaimniecību... arī stulbi.

Es gribu, kad būs vairāk iespēju, pievērsties IT jomas apguvei, gadījumā, ja nāksies pārvākties uz jebkurām ārzemēm tuvākajos gados. Un tieši tāpēc, ka tāda tipa profesijas šobrīd ir pieprasītas VISUR, kamēr mūsu universitāšu sagatavotie filologi un ekonomisti ir, lielākoties, ne ļoti pieprasīti.

Pirmkārt, esmu vīrietis; otrkārt, par bārmeni tiešām nekad neesmu strādājis. Uzskatu, ka Latvijā ir novērojama milzu disproporcija starp apkalpojošo sfēru un ražošanu. Piemērs blondīnēm - jo no simt cilvēkiem 90 vēlēsies būt bārmeņi, tad, pirmkārt, radīsies strukturālais bezdarbs, jo ne visi atradīs darbu šajā jomā; arī tie, kas atradīs, saņems mazāku atalgojumu lielā darbaspēka piedāvājuma dēļ. Taču skumjākais ir tas, ka investors diez vai atvērs rūpnīcu, jo viņš secinās, ka šajā zemē trūkst kvalificēta darbaspēka. Arī vietējie uzņēmēji saskarsies ar līdzīgu problēmu. Rezultātā nebūs ne rūpnīcas, ne labu atalgojuma tiem bārmeņiem, kas darbu atraduši, turklāt nāksies cīnīties ar bezdarbu. Tādējādi ekonomika attīstīsies lēni, statnēs, sociālais budžets tik slogots pabalstu dēļ, nebūs ienākumu pamatbudžetā nodokļu formā, trūks līdzekļu veselības aizsardzībai, infrastruktūras uzturēšanai, nāksies cīnīties ar nabadzību - Latvijas ikdiena mūsdienās. Pat ļoti loģiska situācija, ja visi studē tikai to, kas viņiem patīk.