Viegli vai grūti

EnergyDrink,
Cosmo jau nav tā vieta, kur novērtēt šādas lietas :)

EnegryDrink, kāpēc nestrādā tūrisma jomā? Kāpēc vismaz nemeklē iespējas to darīt?

man darbā ir baigā cīņa visu laiku, jo visu laiku sevi jāpierāda. bet man tas patīk, tāpēc nevarētu teikt, ka nauda nāk grūti. vismaz jūtos to nopelnījusi ;)

Varu pateikt no savas pieredzes - fiziskais darbs reāli ir fiziski grūts. Ja strādā kaut vai ofisā ar normālu algu un normālu atbildību - tas ir stresaini - emocionāli grūti, bet izaugsme un tas, ko iemācies tādos amatos ir baigā pieredze!

pelnu 10eur stundā, kopā 8h dienā, 6 dienas nedēļā, strādāju smagu fizisku darbu hotelī,kurš ir ļoti pilns vienmēr.
nolaižas rokas brīžiem,jo kājas,mugura un viss pārējais sāp, privātai dzīvei nav laika, netusēju,šopingoju reizi mēnesī un tā tālāk. Ja nevajadzētu naudu sen jau būtu aizgājusi prom, Latvijā par grašiem sevi tā nekad nemocītu. Vai dzīve sūdīga? kā lai to ņem, man ir nauda, bet reāli nav laika to tērēt :(

kāpēc nestrādā tūrisma jomā?

Pašlaik, pilsētā, kur vēlētos dzīvot, nav šādu piedāvājumu. Varbūt muzejs, bet tur pat minimālā nesanāktu.

pilsētā nav nevienas tūrisma aģentūras? ok, pat ja nav, gan jau tur ir vēl kas izņemot restorānus, kuros ir viesmīļu vakances. darba sludinājumi nav labākais veids, kā meklēt darbu mazās pilsētās, jāsūta cv tur, kur gribi strādāt.

runājot par biroja darbu, es labāk strādātu par viesmīli nekā atgrieztos birojā (esmu strādājusi abos). samaksa tāpat ir vienāda :D

Parasti mazpilsētās (ar to es domāju tiešām mazpilsētas) visas vietas aizsistas uz 100 gadiem uz priekšu, un kamēr kāds nenomirs vai neies dekrētā, nekas nebūs. Un pat, ja iepriekš minētais notiks, tad iebīdīs savējos. Tā notiek pat vidēji lielās pilsētās, kur nu vēl mazās, kur vakances uzrodas labi, ja tikai veikala pārdevējām

es arī esmu bijusi viesmīle,tiesa gan uz noteiktu laiku(5dienas),nē paldies,tas nav man ilgtermiņā,bet piedalīties vēlreiz tādā ceļošanā,kur vienkārši jāpastrādā par viesmīli,gan piekristu.

Lafayette, tu vismaz vari iekrāt.


Pašlaik, man ir iespēja baukt uz ārzemēm uz pāris mēnešiem, bet zinu, ka pēc tā laika mani neviens atpakaļ Latvijā negaidīs.

Parasti mazpilsētās (ar to es domāju tiešām mazpilsētas) visas vietas aizsistas uz 100 gadiem uz priekšu, un kamēr kāds nenomirs vai neies dekrētā, nekas nebūs. Un pat, ja iepriekš minētais notiks, tad iebīdīs savējos. Tā notiek pat vidēji lielās pilsētās, kur nu vēl mazās, kur vakances uzrodas labi, ja tikai veikala pārdevējām

cik pesimistiska aina. ok, es neizplūdīšu stāstos par saviem draugiem un nedaudz arī sevi, kā mazā pilsētā var atrast, ko darīt, ja pats proti kaut ko darīt un ''bīdi'' to uz priekšu, kā arī cik svarīgi ir dibināt kontaktus, lai kļūtu par to ''savējo'' (un cik tas reāli ir viegli ja tā mazā pilsēta ir dzimtā)... runājot par tēmu: nē, autore, tu neesi izlepusi princese, taisnība ir vairāk pretējā, nevis tavas mammas pusē - ļoti maz ir tādu fiziski smagu darbu, ar ko var nopelnīt daudz naudas (prātā nāk tikai slaveni baletdejotāji, futbolisti, pavāri utml., ar uzsvaru slaveni). eksistē arī darbs ar daudz mazāk h un algu virs vidējā, tikai tas pārsvarā ir intelektuālais.

Dienā 10-11 darba stunas - līdz ar to darba dienas, kā dienas ir norakstītas.

ja tu noraksti savas darba dienas, tad tiešām jāmaina darbs. es arī esmu strādājusi par viesmīli, tās bija 9 h katru dienu ar vienu brīvdienu mēnesī :D bet es biju peļņā. tā bija viena no jaukākajām un lietderīgāk pavadītajām vasarām manā dzīvē. sakrāju naudiņu, iemācījos daudz ko jaunu, ieguvu noderīgus kontaktus, iepazinu jaukākos cilvēkus un satiku savu puisi :D vakari pēc darba tika pavadīti satriecoši, paspējām arī aizbraukt paballēties. protams, darba apjoms bija liels, muguriņa sāpēja, kājiņas, rociņas... pirmo nedēļu. bet kopējais nogurums krājās līdz ar naudiņu kontā :)
kad es strādāju birojā, oo jā, tās stundas tiešām varēja norakstīt no dzīves :D

Donata, aizbraukšana peļņā, tas ir savādāk. Ar norakstīšanu biju domājusi - aizeju agri no rīta, un vēlu vakarā atnāku atpakaļ. Līdz ar to diena pagājusi. Pamosties, ej gulēt. BET, ja darbs beigtos, piemēram, 18:00, tad vēl kaut ko pa dienu, ārpus darba, arī sanāktu padarīt.

Vispār mans ideālais darba laiks būtu no 9:00-18:00/19:00, nevis 10:oo-23:oo

es arī esmu bijusi viesmīle,tiesa gan uz noteiktu laiku(5dienas)

Nazīc, kas ietilpa tavos darba pienākumos?


Vispār, CV to var rakstīt? =D

ar viesmīles darbu esmu ļoti labi pazīstama. daru to jau gandrīz 2 gadus.

piekrītu Indrai. Domāju ka tas viss ir atkarīgs no tevis pašas - ja tev šķiet, ka ir jāraujās sviedros un asarās, tad jā, ir grūti. Vieglāk ir, ja darbs patīk un tu tik ļoti neieciklējies uz naudu.
Un iedomājies tādu scenāriju - tu visu mūžu raujies 3 darbos, pa minimālo algu un sakrāj kaut cik normālai dzīvošanai un tā dzīve paiet - to vispār neizbaudot. Skumji.
Kāpēc kašķēties ar mammu par to? Tie ir viņas uzskati, dari tā, kā tev pašai šķiet pareizi.
Man ir gājis dažādi, no sākuma rāvos lai nopelnītu minimālo algu, bet tagad secinu - jo mazāk iespringstu par to, jo nauda nāk vieglāk.

Nu tas jau būtu cits stāsts sakarā ar mammu = viāi patīk spiest un uzpiest man lietas, un tad brīnās kāpēc mūku no viņas un pat tad stāv priekšā ar zāģi.

Nastya kādi tev bija pienākumi?

EnergyDrink Mēs meitenes bijām atbildīgas par dzērieniem,tiesa mums bija jāmācās etiķete,kā pasniegt attiecīgo alkoholu(īpaši grūti bija ar milzīgajām šampja pudelēm),toreiz es dienā strādāju vidēji 14h (7 no rīta izbraucām un 2-4 pa nakti bijām atpakaļ viesnīcā). Bet tas bija foršs pasākums toreiz,noteiki darītu vēl,bet tikai īslaicīgi,ilgtermiņā es saprotu,ka tas nav man.
Viesmīlei kā tādai ir reāli jāpieņem pasūtījums no klienta un pēc tam arī jāatnes ēdiens/dzēriens. Tomēr man šķiet,ka priekš apjoma,kas ir jāzina viesmīļiem(runāju par labiem restorāniem nevis vienkāršām ēstuvēm),alga ir neadekvāti maza.

Viss ir atkarīgs no tā kā uz to skatās.Es savu viesmīles karjeru sāku pirms četriem gadiem ar tādu domu,ka šis darbs būs tikai uz laiku,kamēr pabeigšu studijas.Nu esmu mazliet aizsēdējusies,jo mani nekur neņēma bez diploma,nu ar diplomu arī nekur neņem. :D Man ir specifiska darba joma un tajā es diez vai kādreiz strādāšu.Šobrīd man ir divi darbi un es visu paspēju,gan pastrādāt,nopelnīt naudu,gan izklaidēties un iekrāt.Zinu,ka rudenī,kad lielais darba cēliens būs noplacis,varēšu uzsist sev uz pleca un pateikties par ieguldīto darbu.
Ja kko gribi ir kkas jādara,lai to iegūtu!Jebkurš darbs tevi attīsta! Un ja Tev kkas nepatīk,tad maini to.Parvācies uz Rīgu vai brauc uz ārzemēm vai meklē darba iespējas savā pilsētā.Dari nevis čīksti!Ir ļoti daudz cilveku,kas smagi strādā.Tikai visiem no malas skatoties,liekas,ka viss viegli nāk.Nekā!Nu nenāk!

Man vislabāk patīk, kad iztikas minimums (ar to gan nedomāju galīgu minimumu, bet nu- algu par kuru super-ekstras neatļausies) nāk viegli, bet par ko vairāk ir jāpasvīst.