Man, piemēram, traucē un kaitina, ja man kāds privāti zvanās kad strādāju. Īpaši, ja nav nekas svarīgs sakāms. Besī darba laikā tie zvani: ''čau, kā iet, ko dari?'' ''Strādāju, bļin.'' Liekas, ka otrs nesaprot, ka esmu atnākusi uz darbu un tas nozīmē, ka man primārais ir drabs, nevis klačošanās.
Ar draugu vispār darba laikā nesazinamies, ja vien nav kaut kas atgadījies. Mēs dzīvojam kopā un mums pie vakariņu galda ir ļoti daudz laika izrunāties par visu, kas dienā noticis. Nejūtu nepieciešamību zvanīties un traucēt viņu darba laikā, lai pateiktu to, ko varu pateikt arī dienas beigās.
453
