Es gribētu kādus 5 bērnus. Gribētu... Realitātē gan viss nav tik spoži, lai zinātu, ka tik daudz arī būs. Katra ziņā - viens jau ir, par otru aizdomājamies, tad manīs kā dzīve iegrozīsies. :) Šeit līdzīgās diskusijās jau izteicos par šādu tēmu, ka man patīk bērni, vērot kā aug, attīstās, ir ko apčubināt (to man ļoti patīk darīt), vēlāk ir kas brauc ciemos, pie kā aizbraukt, mazbērnu pulciņš, kupla radu saime svētkos, nu nav nekā skaistāka par to. :)
Man liekas, ka radot bērnus, neviena tā īsti nedomā, ka šķirsies, kā uzturēs utt., jo bērni, vismaz vairumā gadījumu, tiek radīti ar mīlestību, nerēķinot, cik naudas vajadzēs, ja vīrs izliks uz ielas. Protams, gadās visādi, bet nu - bērnu dēļ mamma ir gatava uz visu.
Labi, neliels aprēķins gan ir attiecībā uz bērniem, parasti jau naudas dēļ atsakās no vairāku bērniņu radīšanas vai nevar saņemtie pirmajam, jo bez naudas nekur un vienmēr kaut kā trūkst, arī bērnam gribēsies dot to labāko, apmierināt viņa vajadzības utt. Ir pāri, kuri uzskata, ka ''ja pabaroja un paģērba vienu, to spēs arī ar pārējiem bērniem'' un rada pulciņu bērnu. Skumji, ka mūsdienās naudai tāda vara.