Pff.. kad studēju maģistrantūrā (nupat tik pabeidzu), tad man darbs bija 8:30 - 17:30, skola 18:00 - 21:30 un es tik un tā visu ko paspēju.. manuprāt, galvenais ir gribēšana un nečīkstēšana.
Un nē - es lekcijas nebastoju, daudz kur bija obligātais apmeklējums, daudz vieslekciju, kuras nemaz negribēju palaist garām. Jā, nebija laika hobijiem, skaidrīt pa ballītēm arī nē, bet es zināju kāpēc es to daru. Tu zini, kāpēc Tu tā strādā? Ir kāds augstāks mērķis kāpēc šobrīd tā strādāt? Ja atbildes nav, tad iesaku meklēt jaunu darbu, kurā būsi laimīga. Darbā mēs pavadām lielāko savu dzīves daļu, nu, nevaram strādāt tādā vietā, kur nejūtamies labi un laimīgi.