Aborts, klīnika

Nu tad negvelz tādas glupības kā `ja dzīvo, tad lai dzīvo līdz galam`, savādāk divkosīgi attiecies pret savu reliģiju.

Winterra, es skaidri uzrakstiju, ka lai dzivo lidz galam!!!!!!!! Ar arsteshanu. Un ludzu iztureties ar cienju, es tevi nezakaju!

piekritu jackie, bet no malas šis tik smiekligi, ka jus nosodat šo sievieti kura abortu veiks, es tik ceru ka tās kuras nosodija, ka dzīve nebus tada situacija ka būs jātaisa aborts, tad sapratīsiet, cik nepatikami otru nosodit pa vina izveli, ne jau jusu dzive

jautajums tam kuras nosoda šo sievitei.
ja mate nevaretu veselibas del iznesat bernu, jus tad ar to mati nosoditu ka vina abortu veiks ?

princese8_, nu neviena normāla, sakarīgi ar galvu domājoša te neiespersies ar kārtējo šādu diskusiju ļoti labi zinādama, kādu attieksmi uz sevi izsauc, ka galvu te neviena viņai neglaudīs par izcilo ideju. Goda vārds - galvu varētu atraut katrai tādai, kurai tik nodr__zties prātā un tad par abortu apjautāties tikpat nevainīgi kā par to, ko šodien vilksiet vai ēdīsiet. Ja māk gultā likties, lai saņemas vismaz tik daudz savā tizlajā prātiņā, lai pie ārsta aizietu!

Jā, viņai ir tiesības uzdot forumā tādus jautājumus un man ir tiesības pateikt visu, ko par to domāju! Varbūt vismaz par prezervatīviem skuķis painteresēsies!

Bļ***!!!!
Marchixa, ja Tu tagad katru sievieti, kas veic abortu, sauc šādi :

katrai tādai, kurai tik nodr__zties prātā

tad man Tev sejā iešpļaut gribās. Tiešām.

ligavina, droši. Par ko tad man? Par to, ka neciešu vieglprātīgu attieksmi? Par ko esmu sliktāka par tādām?

Par to, ka Tu nososdi, nezinot un neiedziļinoties.
No savas daudz - maz sakārtotās dzīves pozīcijām ir viegli sludināt pareizo ceļu, bet šo ceļu iet - tā ir pavisam cita lieta.

Bet nu ko tad es - atgriezīšos pie savām likteņa māsām - maukām.

Tu vari cerēt, ka Tev nekad dzīvē nebūs jāpieņem tik smagi lēmumi.

Pēc tā, kā uzdots jautājums, es arī izdaru savus secinājumus. Nu kā tā var - gribēja bērnu, bet tagad bērns ir pieteicies un viņa vairs negrib, tāpēc taisīs abortu. Nu kā normāli domājošs cilvēks var ko tādu izdomāt? Kā?

Es nevienu par mauku nenosaucu, nevajag piedomāt, ja? mani vnk. kaitina, ka gultā likties māk, bet atbildību uzņemties nemāk! Cilvēk, mīļais, zini taču, kā bērni rodas, taču ar galvu jādomā, ka arī bērns var pieteikties! Palieku pie sava, ka ar šādu jautājumu normāls cilvēks būtu devies uzreiz pie ārsta vai vismaz sameklējis pāris mēnešus vecu diskusiju, tik daudz prāta vismaz ir?

Vari cerēt ko gribi, tāpat par manu dzīvi neko nezini.

Pavisam godīgi - es esmu mēģinājusi saprast tās, kuras šādi rīkojas, bet nespēju. Pilnīgi un galīgi nespēju izprast šādu rīcību. Ko tādām novēlu paturēšu pie sevis.

Nu, stāsti, stāsti, ko Tu novēli man, ko Tu novēli man labai draudzene, ko Tu novēli man tuvām radu sievietēm... klāj vien vaļā.

Man nevienam nekas nav jāstāsta. Kā arī palieku pie sava viedokļa. Jauku vakaru! Netaisos iesaistīties tālākās diskusijās. Domā par mani, ko gribi, man tas dzīvot netraucē. :)

Gan jau pati kādreiz ar savu viedokli arī aizrīsies.

Pasaule viss nenotiek pēc skaistā, jaukā, ētiskā un visiem pieņemamā "tā ir pareizi".

Gan jau pati kādreiz ar savu viedokli arī aizrīsies.

Tev to pašu novēlu. :)

Bet atbildi - kā normāli domājoša sieviete var ko tādu atļauties domāt un rakstīt?

Ko Tu zini, kas otram cilvēkam galvā un sirdī notiek?

Tāpēc, ka Tu to nesaproti, nav jāmetas nosodīt.

Jebkurš cilvēks dzīve var nonākt nepatīkamās situācijās, var nezināt pareizāko rīcību, var baidīties, var būt apmulsis, var kļūdīties izvēlēs, var neizpildīt sabiedrības X uzstādītos standartus - un tas ir pilnīgi normāli, tāpēc bet tas nedrīkst būt iemesls izteikt šāda veida nosodījumu.

Pirms teikt - Fui, kā tā var - ar kuru galu domā - nosiet olvadus tādām - vai tad pa kontracepciju neko nezin - ir vērts pajautāt - kāpēc tā notika un kāpēc tāds lēmums. Tā vietā, lai cilvēkā iedzītu vainas vai nepilnvērtības sajūtu par "nepareizību".

Cik interesanti, ka jūs te rakstiet, lai nelienat svešu dzīvē. Tās, kuras ir pret abortu ir sliktas un tā tālāk, a tās, kuras saka autorei viss būs kārtība, dari kā sirds liekm utt. - tā pati jaukšanās citu cilvēku dzīvēs.
Pēc autores komentāriem, var izsecinā, ka viņa grib, lai viņas rīcību atzīst par nenosodāmu. Te jau diskusija tālāk neiet tieši par autori, bet gan par situāciju kā tādu. Nu nedrīkst teikt, ka aborts nav nekas slikts, tas nav aiziet nokārtoties. Jūs to tā, diemžēl, pasniedziet. Ir jārunā par to, ka aborts ir sava veida slepkavība, nevis kkādas sēkliņas izņemšana. Nu nav tā. Ja sabiedrībā būtu mazāk šadu " aborts ir izeja", tad varbūt jaunieši un citi aizdomātos par kontracepciju. Jā, un nevajag man tgd brēkt virsū, ka visas kontracepcijas nav drošas. Ja paskatās cik aborti ir veikti, piemēram 3 gadu laikā, tad diez vai to varētu norakstīt un kontracepcijas nedrošumu un naudas trūkumu. Un lūk tādēl, tādas meitenes kā autore griežas forumos, kur visas saka, ja dari ka esi iecerejusi, stasta vel laimigos piemerus utt.

Tas, kas notiek galvā un sirdī nav un nekad manās acīs nebūs pamatojums aborta veikšanai. Nekad.

Tas ir tieši tā pat kā tu nesaproti mani un manu nostāju, bet meties nosodīt. Es nosodu tikai to, ka bezatbildīgi tiek veikti aborti. Nu nav ko likties gultā, ja nemācēsi par bērnu parūpēties. Gadījās? Labi. Biji gudra likties gultā - esi gudra parūpēties par bērnu. Gultā iekrist, lūk, negadījās, tam galva bija uz pleciem. Uz abortu skriet visas gudras.

Jā, var būt nepatīkamas situācijas, kad samelo priekšniekam un tevi pieķer, nopērc vecu desu vai ej strādāt darbā, kurā nebūt nav tik rožaini kā sākumā likās. Bet kā var gadīties kas tāds? Ne pagādāt bērnu, bet atbrīvoties? Nu tādas lietas negadās. Kādi sabiedrības standarti var būt šajā situācijā? Kāds viņai uzspieda gultā ielikties, sabiedrība lika?

Kāpēc tā notika? Tas ir skaidrs. Par lēmumu viņa jau izteicās, gribēja bērnu un vairs negrib.

Tas ir tieši tā pat kā tu nesaproti mani un manu nostāju, bet meties nosodīt. Es nosodu tikai to, ka bezatbildīgi tiek veikti aborti.

Plnīgi piekrītu. Kādēļ tad jūs metatie nosodiet tās, kuras ir pret abortu? Varbūt mums ir savi iemsli, vai vnk kā miamor teica kaut kas svēts, atšķirībā no tām, kas atbrīvošanos no bērna uzskata par neko sliktu.

Un vēl par sabiedrības standartiem. Kādēļ lielākā sabiedrības daļa nosoda abortus? Jo pie bērna netiek ar varu, nav tā, ka pieklauvē kādā rītā pie durvīm un paziņo - lūdzu, tev būs bērns, dari ar viņu, ko gribi. Man liekas, ka mūsdienās jau mazi bērni paši zin kā radušies, nu ir taču jādomā, ko dari un pie kā tas var novest. Ja paskriesi priekšā braucošai mašīnai, pastāv iespēja, ka tevi notrieks, ja nodarbosies ar seksu, pastāv iespēja, ka paliksi stāvoklī. Negribi nomirt - neskrien priekšā mašīnai, negribi bērnu - iemācies pateikt ''nē'' vai vismaz par drošu izsargāšanos padomā. Cik pēc tam bēdu pilni stāsti nav lasīti/dzirdēti, ka pēc gadiem vairs netiek pie bērna, nožēlo, ka nepaturēja, viens licis abortu taisīt, otrs licis, pašai savas galvas it kā nebūtu. Tajā pašā laikā arī daudz piemēru, ka patur bērniņu un redz kā - pati dzīva, laimīga un priecīga par mazo dzīvībiņu. Jā, varbūt bez krutākajiem ratiņiem un brendu drēbītēm, bet bērns dzīvs un laimīgs, ka paēdis un mamma blakus. Un nevajag par mazajām algām un vēl nez ko, nolaidieties no sava mākoņa un paraugieties kā dzīvo īstie cilvēki.

Lady tas, ko tu tikko uzrakstīji nav gluži tiesa -

Cik interesanti, ka jūs te rakstiet, lai nelienat svešu dzīvē. Tās, kuras ir pret abortu ir sliktas un tā tālāk, a tās, kuras saka autorei viss būs kārtība, dari kā sirds liekm utt. - tā pati jaukšanās citu cilvēku dzīvēs.

Ir MILZĪGA atšķirība, ja kāds iesaka autorei darīt tikai un vienīgā tā, kā viņa pati ir izlēmusi un kā jūtas, vai ja kāds saka, ka viņas lēmums ir nepareizs, briesmīgs, viņa pati ir tāda un šitāda un lai viņa patur bērnu. Tātad - dari tā, ka uzskati par pareizu pret - paturi bērnu! tas ir obligāti jādara, jo tikai tā ir normāli. Ja tu nesaskati atšķirību starp vispārinošu - jādara tā, kā jūties un ļoti konkrētu - netaisi abortu, tad tev ir nedaudz specifiska uztvere.

No manas dzīves. Kad mamma saprata, ka gaida mani, slēpa to līdz pēdējam brīdim. Tajā brīdī ģimenē bija smagi apstākļi. Vecākiem vēl bija jārūpējas par abiem brāļiem, vienam tad bija tikai gadiņš. Viņa zināja, kas būs, ja pateiks tēvam.. Tā vietā notēloja muļķīti. Biežu saku paldies debesīm, ka tgd varu rokās turēt savu dēlu..