Krāpšana

Laikam es nevaru saprast kordelias apgalvojumus, jo, paldies Dievam, neesmu pieredzējusi krāpšanu. Tāpēc es ticu, ka ir pāri, kas viens otru nekrāps nekad.

Nu bāc! Nav brīnums,ka vīrieši krāpj savas draudzenes!!! Jo ir tādas,kas burtiski lec klēpī. Vīrietis ir vienkārša būtne, ko viegli pierunāt un pavedināt, neies tak strīdēties ar kailu sievieti, tie ir instinkti. Visas asinis saplūst mazajā galviņā un smadzenes atslēdzas.

Buļļa kaka,ja čalis negribēs krāpt savu draudzeni,tad cita varēs kaut vai ar kailu vāveri pie sejas stāvēt viņam,būs 0 emocija. Turklāt erekcija nav rādītājs,tā džekiem notiek dažādās dzīves situācijās.

Mana stāsta īsā versija..
Puisim bija mainījusies attieksme, kļuvis vienaldzīgāks un vien jau pēc ķermeņa valodas varēju pateikt, ka kaut kas ir ne tā. Nu neko, pārliecināties vajadzēja, sms, draugiem.lv vēstules, bieži un kaudzēm! Vēl joprojām to visu atceroties, jūtos kā mazākais, nenozīmīgākais cilvēks pasaulē. Neilgi pēc tam izšķīrāmies..viņš pats gribēja šķiršanos, bet kopš šķiršanās pirmās dienas meklēja mani un sūtīja 1000 domas un jautājumus caur sms, pēc pusotra mēneša sagājām atpakaļ kopā. Un nu jau ir pagājuši vairāki gadi un man blakus ir pavisam cits cilvēks. Ir lietas, kas to visu iedragā tik un tā, bet tas vairs nav no krāpšanas sērijas. Aleluja.

Labi, es laižu iepirkties, rakstiet tālāk,lai man ir ko palasīt vēlāk :D čiu

Viņas rīcību var tikai apturēt, ja viņai pasaka kādu rupju un stingru vārdu. Viņš tā pret meitenēm neizturas.

Ja nesaprot pieklājīgi,tad jāsaka rupji nevis jāpieļauj tādas lietas,pieturos pie sava viedokļa,ka gan jau patiesībā patika,ka kādai arī viņš liekas simpātisks. Nezinu nevienu vīrieti,kurš nespētu pasūtīt meiteni,ja viņam traucētu viņas uzmācīgā uzvedība.

Vai tām meitenēm, kurām attiecībās viss ir labi un jūs zinat, ka draugs jūs mīl un nekrāpj.. Vai jums uznāk bailes, ka tas tomēr kādreiz var notikt?

Nē ... Man nepatīk baidīties, kam jānotiek notiks. Neviens nevienam nav piesiets. Daudz baidoties un domājot par slikto tas var arī notikt - domas materializējās :)

Anne, tad es Tevi pilnībā saprotu :) Ja pati neesi krāpta, neesi to pieredzējusi un apkārt ir pozitīvi piemēri, tad, protams, ka tu domāsi to labāko. Un tā arī vajag! Vajag censties saglabāt to ticību labajam! Man ir prieks par Tevi ;)
Kamēr mani nepiekrāpa, es arī ticēju labajam, apkārt bija pozitīvi piemēri, pašai nebija iemesla uztraukties, un viss bija labi.
Bet tad vienu dienu... krāsas manā pasaulē mainījās

Protams, stulbi teikt, ka daudzi kraapj, tur katrs otrais, piemeram, bet taa ir :D varbuut ne katrs otrais, bet daudzi gan! Nav, protams, jaadomaa, ak dievs, maneejais necelj telefonu, vins kraapj :D, bet vienkaarshi buut gatavai uz visu, nevis vinsh nekad, nekad, nekad! Radiniecei arii viirs kraapa, shis ar autobusu un to pilseetu, kur dziivo bija atvedis savu bruuti, sieva uzzinaaja, zvaniija manai mammai, abas gaaja uz autoostu, un tur pat mazliet izreekjinaajaas ar to sievieti, jo vinja zinaaja, ka ir preceets un ar mazu beernu maajaa. Viiru aizveda uz maaju, shii tik veel noteica "a naudu autinjam iedod?!" Cik stulbi. Paaris peec tam sadziivoja veel otro beernu. Veel zinu daudz gadiijumsu, kad taa notiek. Vienreiz veel viena radiniece uzzinaaja, ka kraapj, kad viirs naaca majaas lidinaaja ar pannu pa logu aaraa, bet tas nebija viirs, bet mans teetis, kaa izraadaas.

Uj, man arii apkaart ir gan labi, gan slikti piemeeri, varu pateikt tikai to, ka labi liidz noteiktam briidim, es biju taadaa shokaa, kad uzzinaaja, ka mana draudzene ir kraapusi savu draugu 3x. Nekad dziivee nepateiktu. Ne visiem patiik ielaist sveshus cilveekus savaa guljamistabaa. Taapat, ja vecaaki nebuutu tik daucz staastiijushi par savu jauniibu, neuzzinaatu, ka tie paari, kuri sadziivo n-to kaazu jubileju, ir saticiigi, kaadreiz ir piedziivojushi neuzticiibu. Apgalvot, ka man apkaart ir paari, kuri viens otru nekrapj, nav iespejams )

Nazīc, es neapšaubu, ka simpātiju izrādīšana patīk vīriešiem, gan arī sievietēm.

Nezinu nevienu vīrieti,kurš nespētu pasūtīt meiteni,ja viņam traucētu viņas uzmācīgā uzvedība.

Mēs uzskatām, ka mūsu pieredze attaino īstenību, kaut arī tas ļauj vieglāk saprast pasauli, cilvēkus un to rīcību. Ir jāapzinās, ka šādi interpretējot cilvēkus, izslēdzot cilvēka individualitāti, mēs ar vienu kāju esam iekāpuši streotipu pasaulē.

Es esmu bijusi tā, kas krāpj. Un, ziniet, nelepojos ar to. Tā ir drausmīga sajūta un gļēvulība. Ka tu nevari atteikties no tās miera ostas, kurā viss ir zināms, kurā tevi mīl un kur patverties, bet tajā pašā laikā nespēj atteikties arī no tās adrenalīna devas, ko dod tā afēra, jaunās izjūtas, jaunā pasaule.. Risinājums tam visam bija tāds, ka pārtraucu attiecības ar abiem, jo pirmo biju piekrāpusi un sirdsapziņa neļāva palikt ar viņu, pat ja viņš piedotu, bet otrs bija tikai mirkļa vājība. Stulbi jau bija, bet mācība vairāk tā nedarīt, jo būt krāpējai bija briesmīgi.
Manuprāt, arī daudzi vīrieši tieši tāpēc nepamet savas draudzenes, pat ja krāpj ar citu- dēļ tās miera ostas, kurā atgriezties, pārbaudītām un zināmām vērtībām.

Bet arī es esmu piekrāpta. Un to es uzzināju tikai tad, kad attiecības jau bija pajukušas dabīgā veidā (vismaz tā man tobrīd šķita). Draudzene pastāstīja, viņa to visu laiku bija zinājusi. Patiesībā visi to zināja, tikai ne es, tas man lika sajusties vēl dranķīgāk kā dēļ tā paša krāpšanas fakta- vīlos nevis vienā cilvēkā, bet ļoti daudzos draugos. Pēc tam nācās uzzināt vēl dažus viņa piedzīvojumus mūsu attiecību laikā, daudzas lietas sāka līmēties kopā.. Un es sajutos kā muļķe. Vainoju sevi pie tā, ka biju tik stulba un nepamanīju ātrāk, ļāvu sevi pazemot, smieties par sevi, un tik daudzi cilvēki uz to noskatījās un neviens pat ne vārda neteica. Vēl aizvien neesmu viņam to piedevusi, lai gan esam pašķīrušies jau vairāk kā 3 gadus. Tā attiecību iziršana jau sen sen izsāpēta, bet tas pazemojums gan vēl ir palicis.

Esmu tikusi kāpta, veselas divas reizes. Sajūtas protams briesmīgas, baidos piedzīvot ko tādu atkal... Pirmo reizi, kad sēdēju pie viņa datora, redzēju ka kāds skaipā raksta, un nolēmu atbildēt ka viņa šeit nav. Kāds bija pārsteigums, kad atverot skaipu priekšā stāvēja manas labākās draudzenes un mana drauga sarakste, un tas ko viņi tur bija sarakstījuši viens otram... brr, pat tagad iedomājoties šermuļi metas.

Bet nu sagadījās tā, ka biju pārāk naiva, un pārāk pieķērusies viņam, tāpēc piedevu to nodevību, un visā vainoju savu "draudzeni"

Taču nebija ilgi jāgaida līdz nākamajām asarām... Vienu vakaru viņš mani nosauca citas meitenes vārdā, un tas kļuva par galveno iemeslu kāpēc izšķīrāmies. (tagad gan atkal esam kopā)

SAIL,
nekas mani Tavā stāstā nepārsteidza līdz šim:
"tagad gan atkal esam kopā"
Es saprotu piedot var vienu reizi, bet otrreiz...Kā ir būt tādās attiecībās? Spēj uzticēties vēl?

Es arī esmu tikusi krāpta. 2 reizes uzzināju :D Pirmo reizi uzzināju tā, ka man to pateica draudzene (mans puisis viņai to pateica, nezinu kādā sakarā :D) un otrā reize gan bija drausmīga. Dr.lv paroles viensotram zinājām, tad nu es pa retam iegāju puiša draugos un viņš manējos, bet nu ne jau vēstules čekot, bet es piem. skatījos viņa draugu galerijas utt. Tad nu vienu reizi gribēju ieiet paskatīties bildes, un šis pēkšņi paroli nomainījis, tad nu man jau aizdomas bija. Prasīju kāpēc, bet šis tik atteica, ka draugs redzēja viņa paroli un tāpēc nomainīja (bet jauno man neteica :D ) Nepagāja ne nedēļa, ka viņš bija savus dr.lv atstājis vaļā un aizgājis, un tieši vēstules. Tad nu redzēju un izlasīju visu, ko vajadzēja un jā... briesmīga sajūta, karstuma viļņi, asaras, šoks. Ko es darīju? No sākuma mēģināju pati izvilkt, lai viņš man visu pastāsta, tad nekas nesanāca, un pastāstīju, ka visu zinu. Šis tik uzpukstēja, ka nevajag līst citu draugos un viss :D un mēs izšķīrāmies.

Saprotu kā tas no malas izskatās, taču... es vienkārši nespēju dzīvot bez šī cilvēka. Tos divus mēnešus, kad bijām šķirti, es nevarēju beigt domāt par viņu, bieži raudāju, pārdzīvoju, nezināju kur likties, jo sapratu, ka man ne ar vienu citu nebūs tik labi kā ar viņu.

Un tā pēc tiem diviem mēnešiem nejauši satiekoties nolēmām mēģināt visu no sākuma. Iespējams tā bija liela kļūda, taču tur neko nevar padarīt, esmu atkal iemīlējusies līdz ausīm...
Ļoti baidos no tā, ka tikšu vēlreiz sāpināta, taču aiziet no viņa arī nespēju

PIeredze nav un cerams,ka arī nebūs.

SAIL- tu tiešām esi ļoti pieķērusies šim cilvēkam. :(

Labdien. Esmu 1x krāpta.
Man bija aizdomas, jo pēkšņi paroles visur bija nomainītas un telefonu neizlaida no rokām.
Kad jautāju, tad atbilde- nē, tu stulba esi?! Tu zini, ko es domāju par krāpšanu! (Viņa bijusī bija viņu krāpusi, viņš bija piedevis, bet visu laiku grauzis un meitene viņu pameta)
Un tad mēs sākām kasīties arvien vairāk līdz vecgada vakarā riktīgi saķērāmies. Nākamā rītā izšķīrāmies. Viņš mani atveda uz Rīgu un pēc pāris min atnāca sms, ka viņš mani esot krāpis. Nē, sekss nebija, bet bučojušies un kopā vizinājušies apkārt. Meitenei neko neesot solījis.
Es piedevu, atgriezos. LIELA, LIELA, LIELA muļķība no manas puses.
Attiecības it kā uzlabojās, par kāzām runājām. Un tad vienā rītā- babāc! Mums vajag parunāt. Tu vakar prasīji vai esmu laimīgs un zini, es neesmu. Es tevi vairāk nemīlu.
Sāpēja ļoti, bet kā es esmu šeit diskusijās minējusi- tām attiecībām BIJA jābeidzas, jo nākotnes tur nebija. Es biju sevi izsmēlusi. Un viņš jau arī. Mūsu uzskati par nākotni arī krasi atšķīrās. Viņš nespēja aiziet dzīvot prom no mammas, kas visu padarīja grūtāku mūsu attiecībās.

krāpusi nevienu nēsmu bet mani ir un tā ir ļoti pretīga sajūta
man vispār bija tā biju kopa ar puisi viss ok beiži randini utt bet atri vinam bija jajiet majas tik pabijam 2h nu ok nepieversu tam uzmanibu jo biju iemilejusies, tad velak mana draudzene tieca tu neredzi kads vins ir utt es tada vins ir labakais un ta un velak pametu vinu un tad satiku vina draugus un vins tieca ka bija kopa ar mani un vel ar kadam 3 meitenem tas bija viss pretigakais kas var but fuj un tad atkal gribeja sajiet kopa es patiecu kategorisku Ne

ar tagadejo nezinu bet saubas uznak ka varetu nokrapt jo esmu saja zina sapinata
bet ja vins nokraptu es goda vards vinam draudzinu nogrieztu un tad lai iet staigat :)

Ceru,ka nekad nebūs tādas pieredzes.