Krāpšana

Lasot šo diskusiju tiešam palika nedaudz bail. Esam ar draugu divus gadus kopā un iedomājos, ka varbūt arī es daudz ko nezinu. Nepatīkama sajūta. :(

Man ir jautājums. Vai tām meitenēm, kurām attiecībās viss ir labi un jūs zinat, ka draugs jūs mīl un nekrāpj.. Vai jums uznāk bailes, ka tas tomēr kādreiz var notikt? Man šad tad uznāk..besī man tas.. Tām kurām tā ir, kā jūs tiekat galā ar to?

raccoon, patiesībā.. ja nejūties īsti gatavs pamest otru cilvēku, ir liela pieķeršanās.. tas ir diezgan grūti izdarāms. Es un citi vienmēr bija pozicionējuši kā ''meitene ar raksturu, kas māk pastāvēt par sevi''.. bet tajā brīdī, kad izlasīju e-pastu... es vienkārši jutos apjukusi un draņķīgi reizē.. es ar prātu sapratu, ka jāpieliek punkts, bet vienkārši nespēju...
Šodien šķiet - biju jauna un dumja.. bet atceroties tā brīža sajūtas.. varu arī saprast sevi toreiz :)

GlaumourGirl man arī no šīs diskusijas tā nelabi palika, sāku visādas muļķības sadomāties .. :( nevajadzēja lasīt! :D

Man ir jautājums. Vai tām meitenēm, kurām attiecībās viss ir labi un jūs zinat, ka draugs jūs mīl un nekrāpj.. Vai jums uznāk bailes, ka tas tomēr kādreiz var notikt? Man šad tad uznāk..besī man tas.. Tām kurām tā ir, kā jūs tiekat galā ar to?

Man nekad nav bijušas šaubas par 2. pusīti tādā ziņā... Es drīzāk reizēm pārdzīvoju, jo šķiet, ka viņš man līdz galam neuzticas.. ne jau tāpēc, ka esmu ''apšaubāma'', bet tāpēc, ka viņam ir bijušas ļoti smagas vilšanās pagātnē, kas atstājušas ''rētas..

cormeum, cilvēcīgi jau es saprotu, ka ir grūti pamest. es vairāk liku akcentu uz to, ka tam mērkaķim ir jāzin, ka viņa to visu zin. Kā var dzīvot kopā ar cilvēku, ja abi viens otram brutāli melo? Es neticu, ka visas tā nu uzreiz ņems un pametīs, ja uzzinās, ka ir bijis kāds dzēruma sānsolis.
Man visulaiku tādas bailes uznāk, man pat nav īsti pārliecības, ka mani nekrāpj. teorētiski man nav ne mazākā iemesla domāt, ka es varētu tikt krāpta, bet man ir ļoti grūti uzticēties, ņemot vērā, ka es neuzticību esmu redzējusi no tik ideālu pāru puses. Es vispār esmu paranoiski greizsirdīga, un tas ir šausmīgi. Nu smuks man tas puika, saprotu, ka arī citām var patikt :D Bet nu ko darīt? Mājā ta neieslēgšu.

Minka_K Jā, uznāk bailes par to, ka kādreiz tas var notikt un negribās piedzīvot visas šīs sajūtas. Nezinu, piemēram, es nezinu sava drauga e-pasta paroles vai kādas citas, jo pirms šīs diskusijas uzskatīju, ka tas nav nepieciešams. Bet tagad lasot šīs visas nianses, ko katra ir pieredzējusi, man gribās zināt visas paroles un pārliecināties, ka viss ir kārtībā, bet tajā pašā laikā negribās ieraudzīt to briesmīgāko.
Lasīju, ka citas ievēro šo sms dzēšanu vai zvanus, bet nebiju tam pievērsusi uzmanību, tagad laikam sākšu pievērst šim visam verību :D

raccoon.. esmu dzirdējusi par tādiem gadījumiem, kad 2. pusīte ir lietas kursā, bet klusē.. parasti tādos gadījumos pāris ir precēts jau kādus 10 gadus, mazi bērni, kopīgs īpašums. Vīrietis parasti arī materiāli nodrošina..

Es skandālu uztaisīju jau pirmajā vakarā.. pēc epastu izlasīšanas. Protams, tā vietā, lai dzirdētu kādu normālu (cik nnu normāls var būt) paskaidrojumu situācijai.. man kliedza virsū par to ''kā gan TU varēji skatīties epastā'' :D Dabuju vēl dzirdēt, ka ar tādu attieksmi visticamāk pati viņu krāpju.. lūk, kāda muļķe es biju :D

Tā pa īstam dzīvē viens otram nevar uzticēties.Uzticēties var tikai sev.
Tāpēc labāk domājat par to,lai jūs nebūtu tādas kā jūsu draugi. :)

Es tā padomāju..Es zinu drauga paroles praktiski visur (pat ibankā :D). Viņš vienkārši citreiz ir pa slinku, lai pieceltos, tad pasak- ieej manos draugos un izdari to un šito..Vai no viņa epasta kaut kas jāizprintē, telefonu arī mētā, kur pagadās. Bet...Man ne reizi pat prātā nav ienākusi doma okšķerēties, tas nav gan tamdēļ, ka es baigi uzticos, bet drīzāk tāpēc, ka bail kko uzzināt. Bet nu ar prātu saprotu, ja jau tur būtu ko slēpt, telefonu sev uz wc līdzi stieptu, kā to dara manas draudzenes boyfriends. Kā ierauga šo telefona tuvumā, sāk ārdīties.

Šitas aizķēra no tās cāļa diskusijas:
"Nekad, goda vārds nekad nebiju domājusi, ka nonākšu līdz šai sadaļai ar savu tēmu par krāpšanu un kā ar to tikt galā, jo tiešām biju pārliecināta - nē, nu manējais jau nekad. Bet izrādās, ka arī viņš."

Nu vo..Viņa arī baidās no tā, ka viņš viņu pametīs, jo šī epastu okšķerē :D Nu velns pār stenderi, tāds noziegums. Saprastu, ja tur neko neuzrautu, tad būtu kauns, bet, ja uzrauj, ka Tevi čakarē, tad džekam būtu kājas jābučo nevis jāpārmet epasta lasīšana.

raccoon- piekrītu.

Oi smaga tēma :D
Te var iedalīt 2 daļās. Vienas attiecības ir tās, kur viss nav tik perfekti gludi, un gribot negribot sieviete sāk saausīties, ievērot visādus sīkumus, piefiksēt vismazākās izmaiņas. Un tā kā sievietei ļoti labi attīstīta sestā maņa, viņas arī uzķer.
Un tad ir tie pāri, kuriem viss attiecībās ir kārtībā, nē nu bet tiešāk kārtībā, kur vīrietis mīl, lutina, saka mīļus vārdus, sieviete jūtas laimīga. Un viņai nav nekāda pamata, ne iemesla meklēt kaut ko aizdomīgu, un dzīvo tik tālāk laimīgi. Bet ja netīšām uzzina, tad ir pamatīgs šoks.
Jo nu vīrieši jau tāpat nu kaut reizi dzīvē, bet aizies pa kreisi. Viņiem tas absolūti neko nenozīmēs, negrasīsies pamest savu sievu vai kaut ko tamlīdzīgu, bet nu kaut pēc 10 vai cik gadiem gribēsies tāpat iespraust kaut reizi citai.

Jo nu vīrieši jau tāpat nu kaut reizi dzīvē, bet aizies pa kreisi. Viņiem tas absolūti neko nenozīmēs, negrasīsies pamest savu sievu vai kaut ko tamlīdzīgu, bet nu kaut pēc 10 vai cik gadiem gribēsies tāpat iespraust kaut reizi citai.

Cik aprobežoti!

Anne, piekrītu, tas ir stulbi un aprobežoti no vīriešu puses. Tas nav mans viedoklis vai mans izdomājums, tas ir daudzu man zināmu vīriešu viedoklis. Protams, nerunāsim par izņēmumiem, kur puisis tiešām visu mūžu uzticīgs vienai, ticu, ka arī tādi ir, bet ne daudz, salīdiznot ar vairumu

kordeli, un kāpēc TIKAI vīrieši? manuprāt, tikpat bieži, kā kr;āpj vīrieši, krāpj arī sievietes.

cormeum, varētu tā teikt,ka es arī ilgi klusēju, kādus 2 mēnešus. Es zināju,ka krāpj un ne ar vienu vien, arī tusiņos viņš nebija nekāds eņģelītis un nejau par mani domāja dzerot bārā ar draugiem. Bet es neko nedariju, jo man bija bailes pazaudēt to cilvēku, es no visas sirds ticēju,ka viņš mainīsies un būs tikai ar mani. Viņš mani hipnotizēja konkrēti, man likās,ka es spētu viņam piedod pilnīgi visu, tikai lai paliek ar mani. Tā arī es zināju, ka ir cita, pāris reizes viņam par to ieminējos, viņš uztaisija skandālu, ka es tāda un šitāda, slimā - jāiet ārstēties, ko es es fantazēju, šķiramies utt, un manī ieviesa bailes, es atvainojos un dzīvojām tālāk.
Tagad uz to atpakaļ skatoties, acis izbolās uz āru, wtf kā es tā varēju :D

piparene, noteikti! Bet šoreiz tas nav aktuālais jautājums. Mums jau vairāk interesē un sāp vīriešu krāpšana ;)

Sievietes krāpj, un kā vēl. Man liekas, ka sievietes ir viltīgākas un gudrākas šajā jomā, tāpēc vīrieši ne tik bieži uzķer.

Atceros, ka es ilgi svārstījos un šaubījos... pamest-nepamest-pamest-nepamest... it kā bija pietiekami iemesli... bet pašai liekas, ka tas nav gana, lai plinti mestu krūmos pēc vairākiem gadiem.
Tad, kad attiecības pārtraucu... man draudzenes sāka stāstīt: ''jā.. zini.. viņš tomēr bija īsts cūka, kad Tu nebiji klāt.. viņš ar mani tik klaji flirtēja..''

Un tad man bija WTF? Es to uzzinu tikai tagad... varbūt sen jau būtu viņu ratā patriekusi, ja to zinātu.. bet to jau nekad nevar zināt kā būtu ja būtu..

Meitenes, kā jūs rīkotos tādā situācijā.. ja ar jums draudzenes puisis dikti flirtē?