Pirmajās attiecībās, kas bija pirmās gan man, gan puisim šķita, ka viņš ir tik samīlējies, ka nu tiešām nenokrāptu un tā arī pats teica un, lai gan esmu aizdomīga, kkādā ziņā ticēju. Kādu reizi runajoties pa telefonu prasiju vai viņš var zvērēt pie manas dzīvības, ka nav mani krāpis.. viņš nespēja, tā pavisam vienkārši to uzzināju.Ar krāpšanu te netiek domāts sekss, bet skūpsti ar citu meiteni.. bija 2 bijušas. Tā kā pati nebiju bez vainas bijusi, tad neizšķīrāmies, bet es pat īsti nepārdzīvoju toreiz, šķiet, k pat neraudāju, bet uzzinot karstuma (vai aukstuma?) vilnis gan pārgāja. Ar laiku attiecības tāpat beidzās, jo kas tās vairs par attiecībām, ka no abu puses tā pabojātas, nekādas uzticības.. :) Bet tā ir pieredze katrā ziņā!