eest gatavoshana viirietim un noveerteeshana

Manējais vīrietis vienmēr stāsta savu vecāku pieredzi.
Kad mamma tikko aprecējās ar tēvu, tad neprata gatavot ēst. Atbrauca ciemiņi un viņa bija pagatavojusi kkādu putru, kura bija piededzināta. Visi ēda un viebās, bet tēvs slavēja un teica, ka neko labāku nav ēdis.
Mans vīrietis teica, ka viņš darītu tāpat, jo mīl un ciena mani un ja vajadzēs, tad pagatavos maltīti pats.
Paldies Dievam man gatavošana padodas :D

Un tu gribi , lai viņš tev melo? Zini, tu pati uzprasies uz meliem, lai -ja cilvekam īsti negaršo - bet nē- tik un tā jāsaka cik burvīgs ēdiens!!! visiem garšas kārpinas nav vienādas!!! ja tev garšo, tas nenozimē , ka man vai tavai mammai vai vēl kadam arī garšos! nu kāpēc tu gribi lai viņs liekuļo???

Mans saka, ka garšo un ēstu arī, ja negaršotu, bet to neteiktu :D Katrā ziņā pretenzijas var būt tikai pret produktu kā tādu (kur vainīgs veikals, ko pēc tam ņemu vērā un tādu vairs nepērku), bet ne pret manu pagatavošanas veidu.

Sākumā man man bija tieši tā pat. Man patīk gatavot, nesūdzos man arī sanāk, bet protams ir kaut kas ko vīrs need, piemēram no pildītiem kabačiem pildīumu apēda un kabaci atstāja man :D neņemu to pie sirds tik pasaku ka atkal izķērnāts ēdiens. Zinu ko viņš ēd un ko nē un tad variēju citreiz ko jaunu uztaisu. Biežāk viņš man sūdzas ka maz garšvielas lieku klāt, bet pati neesmu garšvielu cienītāja.

Manējais visu pasaka godīgi,bet pirms es dodu,es vienmēr pagaršoju pati. Tad vismaz zinu,ka varu brīdināt. :) Esmu tikai vienreiz izcepusi zaļus kartupeļus,jo tajā brīdi biju uz viņa dusmīga. :D
Manējais cenšās novērtēt,viņš nedrīkst nenovērtēt,jo zina,ka tā ir mana ikdiena,specialitāte.Tas ir ko es mācos,tas ir lauciņš ar ko pelnu naudu. :)

Viss ir ļoti vienkārši - dažreiz pagatavo to, kas garšo viņam, nevis tev.

Man visu laiku jātaisa ēdieni,ko ēd bodybuilding sportisti. :D Viss iet pēc plāna.Vistas fileja,aknas,tītars,zivs. Nekāda cūkgaļa! :D

Es ēst taisu tik reti,ka tie ir svētki jebkuram,pat ja garšo pēc samazgām :D :D :D

Manam arī ir savas domas par dažiem maniem ēdieniem, bet mani tās domas neinteresē. Ja ir kādas pretenzijas- saku, taisi vakariņas sev pats, piedāvāju,ko no ledusskapja viņš varētu apēst,ja manis taisītais negaršo. Tagad anāk,ka viņš gatavo biežāk par mani un es arī reizēm viņa ēdienu neēdu, jo viņš ir kritis uz čilli un uz visa asā. Nesen siļķi sacepa, ar kg sāls. tāda sajūta,ka jāēd ar karoti sāls no pakas. es neēdu.
Jebkurā gadījumā- es uz to neiespringstu, es saku,lai gatavo pats. vai saku,lai apēd tāpat - "Nav jau sūdi!"
par kabačiem un baklažāniem šis rauc degunu visbiežāk.

Man atkal ir tā, ka es pārāk uztraucos par savām ēdiena gatavošanas prasmēm. Parasti mani vīrietis slavē un apēd pat to, kas viņam nav mīļākais ēdiens, ja gribas ēst. Bet esmu pamanījusi, ka tas mums ar mammu kopīgi. Cilvēks nemaz nepamanītu, ka kaut kas ir par sāļu vai tml, bet mēs apsēžamies pie galda un sākam pašas savu ēdienu kritizēt un uztraukties. :D

Es agrāk negatavoju vispār, jo nebija vajadzības. Bet, kad iepazinos ar draugu, tad nekas cits neatlika. Jāsaka, ka laikam jau cauri sitās pavāru gēni (man ģimenē ir 5 pavāri :D ). Visforšākais ir tas, ka pēc kārtējā mēģinājuma izdodas tas vai cits ēdiens, jo ar katru reizi saprotu, ko pielikt/nelikt, varbūt nedaudz savādāk pagatavot. Tas taču ir labi, ja vīrietis pasaka, kas viņam nepatīk, ja klusētu, tu nekad neuzzinātu, kas īsti viņam garšo. Vai ne? Un turpini censties, tev viss izdosies! Vislielākais gandarījums ir tad, kad mani ēdieni ir sanākuši garšīgāki par vīramammas. :D Un zinu, ka viņa pirmā mīlestība gatavoja tā, ka viņam uz vemšanu rāva, bet manus ēdienus apēd visus un vienmēr. Pats būdams ar pavāra specialitāti bieži pasaka, kur varētu ko uzlabot.

Dažreiz jūs vienkārši zb jau ar savām sutinātajām vistas filejām, rīsiem, saldā krējuma mērcēm, kabačiem un baklažāniem! Pa retam var, bet nevajag pārspīlēt.

Es pastāstīšu maģisko vīrieša ēdienkarti: kotletes, karbonādes, steiki, bifšteki + kartupeļi (cepti, vārīti, vārīti/cepti..) + garšām bagāta mērce (pie ceptajiem labāk pat auksto). Klāt var uzēst kādu tomāta vai gurķa ripiņu. Tas viss! Mācieties!

Protams, pumpainie kačaki ir cita kategorija.

Nu, mums ir tā, ka manus ēdienus mans dārgums bieži "pārtaisa" pa savam.

Piemēram, man garšo puscepti dārzeņi, tādi vēl gurkstoši. Uzcepu pa savam, pusi paņemu. Tad vīrs stājas pie pannas, piemet vēl sāli, vēl čili, vēl ko nu tur grib, un cep vēl 10-15 minūtes. Vai arī, vakarā paēd manis taisīto, un to, kas palicis pāri uz nākamo dienu, tad arī pārtaisa pilnībā - sacep pannā sīpolus, garšvielas, ķiploku piegriež, sagāž pa virsu manis cepto ēdienu, un rezultātā top kaut kas radikāli atšķirīgs no oriģinālās versijas, bet vismaz viņa gaumē. Tāds "fiksais" variants ir piebērt vēl sāli un jalapeno sauce (aso to štruntu).

Jāmeklē risinājumi. Nu nevar taisīt TIKAI to, kas garšo viņam, vai TIKAI to, kas garšo pašai. Vai nu taisa abi uz maiņām, vai arī tas, kas nedara virtuvē neko, vismaz ir tik laipns un NEKRITIZĒ. Ja galvenā problēma tiešām ir attieksmē, tad pāris dienas netaisi neko. Vakarā pazvani, un pasaki, lai pasūta uz mājām picu vai dajebko. Ātri apniks kritizēt.

heh man laikam paveicies :D manējais ēd pilnīgi visu :D
agrāk negaršoja dārzeņu sautējums, tad gribēju iegriezt par kautkādu kašķi -uztaisiju dārzeņu sautējumu pa savai gaumei-ar sviestu un sieru,nu neko atnāca no darba-apēda un vel pajautāja,nākamajā dienā vel uz darbu paņēma :D

jo viņam pavisam citādāki ēdieni topā.. tagad esmu jau piešāvusies pie viņa garšas izjūtām

Manējam gan bija otrādi, tā kā gatavoju daudz un dikti, jo tas ļoti,ļoti patīk, tad neaprobežojos ar vienkāršiem ēdieniem.. ar laiku pie visa pierod un tagad ēd visu,visu to, ko pirms tam pat nepagaršoja.
Bet par novērtēšanu - pat tad, ja zinu,ka gatavoju ļoti labi, novērtējums vienalga ir ļoti svarīgs.. un parasti atskanēja vien "ir labi, paldies", ar to man nav gana,jo labi ir TIKAI labi :D
Un tad viņš man vienreiz pateica tādu frāzi: Tu neesi ievērojusi, ka parasti visos restorānos un citu gatavotajos ēdienos man kaut kas ir ne tā (par sausu,par sāļu utt), bet, kad Tu gatavo, tā nekad nav.. tas jau ir lielākais kompliments kāds var būt... un kopš tā laika es īpašos viņa noguruma brīžos samierinos ar "Ir labi", bet ar labu garastāvokli apveltītā dienā saņemu augstākus vērtējumus :D

Es pastāstīšu maģisko vīrieša ēdienkarti: kotletes, karbonādes, steiki, bifšteki + kartupeļi (cepti, vārīti, vārīti/cepti..) + garšām bagāta mērce (pie ceptajiem labāk pat auksto). Klāt var uzēst kādu tomāta vai gurķa ripiņu. Tas viss! Mācieties!

uz visiem šī recepte nestrādā, pat tādiem,kas nav kačāki :D

Uz normāliem vīriešiem strādā.

Čāča - varu Tev ieteikt, kā vīrietis sāks ēst kabačus un prasīs pēc VĒL!
Vismaz tā notika gan ar manējo, gan vēl veseru bariņu cilvēkiem, kas ar kabačiem bija stipri uz jūs :D Nederēs vienīgi ja neēd ķiplokus vai tomātus,jo tad recepte izgāžas :D

Kabaci (tāda izmēra,lai vēl iekšā nav lielās sēklas) sagriež apmēram 1cm platās ripās, apcep no vienas puses uz pannas (pa to laiku nomizo krietnu daudzumu ķiploku-tiešām padaudz :D), apgriež ripas otrādi, uz katras ripas uzliek tādu labu daudzumu ķiplokspiedē izspiestu ķiploku, tad katrai ripai virsū vienu atbilstoša izmēra tomāta ripiņu (vai pusripu ja kabacis mazs) un uzspiež virsū "pļeckiņu" majonēzes. Uzliek vāku un sutina kādas 8-10min uz lēnas uguns.

Pati majonēzi gandrīz nelietoju, bet te viņa sasutinās un nemaz pēc majonēzes negaršo, nav arī treknās garšas. Mēģināju ar krējumu-nav tas, mēģnāju ar 50:50 krējums:majonēze-bija ok, bet tad vajag papildus garšvielas (sāli, piparus, jo majonēzē vien parasi tas jau ir pietiekoši iekšā)

janit, Tev, acīmredzot, līdz normālam vīrieti kā man līdz munameģim :D

Man katru /katru otro dienu nākas gatavot gaļu, jo vīrietim ir jāēd gaļa. Tad nu gatavoju visu ko, ja aptrūkstās idejas,skatos internetā. Parasti arī mīļotais ir sajūsmā par visu, ko pagatavoju.
Viņam ir ļoti paveicies ar tādu pavāri :D