Nav lemts būt kopā

Ar pliku mīlestību vien nepietiek. Piekrītu Coco, ka dzīves apstākļiem arī ir liela nozīme, lai viss izdotos.

Es uzskatu, ka attiecībām ir jābūt vieglām un nevajag prasīt lielu piepūli vai mainīt sevi. Ja ir pārāk jānopūlas vai no abām pusēm nav pietiekoši liels efforts, var arī teikt šos vārdus - nav lemts. Nav nepareizi grūtām attiecībām atmest ar roku, dzīve un attiecības taču ir jābauda nevis tikai visu laiku kaut kas jārisina. Protams, situācija var kļūt ļoti sarežģīta, ja cilvēki jau ir precējušies un ir kopīgi bērni...

Skaidrs, ka tā var būt.

Nāk prātā -

Обидно, когда два человека любят друг друга, но не могут быть вместе, потому что один из них дура

.

Es domāju, ka, pārsvarā, tās ir tieši sievietes, kas mēdz rīkoties ne sirds vadītas. Iemesli var būt daudzi, piemēram, "mums nav nekā kopīga" (etniska, statusa un cita veida aizspriedumi), aprēķins, lepnums+spītīgus (''es otrās iespējas nedodu'').

man gan vairāk liekas, ka sievietes vada emocijas, bet vīriešus - praats :)

Esmeraldda, bet varbūt grūtības attiecībās ir tās, kas satuvina? Attālums, gaidīšana.. Tas norūda, padara mīlestību vērtīgu, dārgu un saudzējamu.. (es nerunāju par alkoholismu, vardarbību).. Šai diskusijai iederas tā bilde no melno rāmju galerijas: vectētiņ, kā jūs ar omi varējāt nodzīvot 50 gadus kopā? -Dēliņ, tapēc, ka mēs satikāmies laikā, kad saplīsušas lietas laboja, nevis izmeta!" :)

Runājot par diskusijas tematu - jā, iespējama saikne starp 2 cilvēkiem, kuri nekad nebūs kopā. To varētu dēvēt par platonisku mīlestību - dvēseļu radniecība.. Īstenībā, burvīga lieta, ja abi apzinās robežas, faktu, ka tālāk nekā nebūs, ka ir labi ar to vien, ka otrs IR.. :)

man gan vairāk liekas, ka sievietes vada emocijas, bet vīriešus - praats

Lai nu kas, bet prāts mūs toč nevada :D

Runājot par diskusijas tematu - jā, iespējama saikne starp 2 cilvēkiem, kuri nekad nebūs kopā. To varētu dēvēt par platonisku mīlestību - dvēseļu radniecība.. Īstenībā, burvīga lieta, ja abi apzinās robežas, faktu, ka tālāk nekā nebūs, ka ir labi ar to vien, ka otrs IR..

perfekti pateikts.

Ieprieksejas attiecibas izbeidzu tiesi tapec, ka apzinajos, ka puisis ir pelnijis labaku meiteni un nevareju sadzivot ar savu ieksejo sajutu, ka nespeju un nespesu vinu darit laimigu. Koks ar diviem galiem, protams, bet tiesam ticu, ka bez manis vinam ir labak un tiesi tapec ari izskiramies.

Par to, vai un ka ir jacensas. Hmm, nezinu. Tagadejas attiecibas man, it ka, naca gruti.. Dzivojam dazadas valstis, tikamies reti, raudaju daudz. Tas grutais sakums noteikti padarija mani stipraku un vairak iemacija novertet attiecibas.

Bet vispar, atsaucoties uz Neona komentaru, jebkuras attiecibas, pec psihologu domam, viens mil un otrs lauj sevi milet...

Tas viss "nav lemts" ir tikai pasapmans. Piekritu viedoklim, ja divi cilveki viens otru mil, tur nav skerslu, lai nebutu kopa!

Jau sen ir skaidrs, ka ir attiecības kurās ar mīlestību vien nepietiek.

nu man ir taa, ka fiziski neesmu kopaa ar cilveeku, bet gariigo saikni var just....atliek tikai iedomaaties un redzu uz ielas, atsuuta kadu veestuli utt...bet kopaa neesam un nebuusim, jo es nepiedoshu pagaatni :)

Ko Tu tur, Perversā, ņemies - ko viņš Tev tādu nodarījis, ka nepiedosi - varbūt tiešām jums lemts būt kopā - varbūt domā vairāk par sevi un piedod viņam un sev un esat laimīgi kopā. Jauniem vīriešiem gadās "nošaut pa kreisi" arī, ja ir meitene blakus...ja Tu domā TO (īsti nezinu, ko viņš Tev izdarījis)... Nu - tāda garīga saikne un fiziska reizē dzīvē tik bieži negadās.... Varbūt jums gadītos, ja spētu piedot... Vismaz domās ;) Aizvainojumus nevajadzētu krāt sevī - pašai sliktāk....

Kas te nesaprata manu domu - jā, viņs precēts ar ģimeni, un es (tieši aiz savas mīlestību pret viņu), nespēju to nodarīt citam, nedrīkstu būt tik liela egoiste, arī viņs uzskata, ka nedrīkst būt egoists. Tāpēc mums ir tā kā ir, viņam ģimene un sava dzīve, man sava dzīve, un kaut kur gaisā karājas mūsu mīlestība.
Lai neslīdētu kājas mēs uzturam tikai virtuālu kontaktu, apzināti izvairamies no tikšanos "tiešajā ēterā", jo ir sāpīga pieredze!
Bet man nav bijusi dzīvē skaistāka mīlestība kā šī :)

Domāju, ka var tā būt.
Ar ex bija tā, ka viņš mani ļoti mīlēja, man tik stipru jūtu nebija, no kā smagi cieta mūsu attiecības, bet nebija jau arī tā, ka 0...sapratu, ka nav ko abiem mocīties. Viņš gan tam vēljoprojām nav ticis pāri.
Un tad ir viens eksemplārs, kur abiem šķīda dzirksteles, lidoja taureņi..
Lemts kopā būt un palikt tā arī nesanāca. Katram savi untumi, egoisms, katrs iegrimuši savās nodarbēs. Man pat tās jūtas tik siltas pret viņu izveidojās, ka biju gatava pirmo reiz mūžā "upurēt" kaut ko no savas dzīves, lai būtu ar viņu. Bet viņam tā vēlme tomēr laikam neizrādijās tik liela. Bet tur vēl 100 un 1 sarežģījums pa vidu bija :D
Tagad sirds vēl smeldz, bet ar prātu lēnām sāku palaist prom.
Līdz kāzām sadzīs :D cerams, ja vien nenoprecēs mani drīzumā kāds :D

Tāda nolemtas, bet nepiedzīvotas mīlestības teorija ir māņi - visticamāk naivs mierinājums Tev, lai Tu viņu piedzīvotu savos sapņos. Pat Romeo un Džuljetai, kuri pēc idejas nebija lemti viens otram - atrada kaut īsu brīdi būt kopā. Un kas teicis, ka īsta mīlestība ir mūžīga. Mēs tam gribam ticēt, bet tas uzreiz nenozīmē, ka tā patiesi ir. Varbūt ir kāda, kas domā, ka mans vīrs ir viņas īstais, bet nav lemts būt kopā, jo es traucēju, es varbūt domāju, ka viņš ir mans īstais un vēl kāds domā, ka es esmu viņa īstā. Nevajag dzīvot iedomu pasaulē. Neesat kopā? Pamēģiniet būt. Neizdevās? Neesat viens otram. That's it!

A, kā jūs sadzīvojat ar faktu, ka ir kaut kur jūsu lielā mīla, ar kuru neesat kopā? Kas notiek brīdī, kad iepazīstat kādu citu vīrieti, ir sanācis izveidot attiecības? Nav tā, ka domās viņš tiek salīdzināts ar lielo mīlu! Un domāts, a, ja nu tomēr?!

Ieprieksejas attiecibas izbeidzu tiesi tapec, ka apzinajos, ka puisis ir pelnijis labaku meiteni un nevareju sadzivot ar savu ieksejo sajutu, ka nespeju un nespesu vinu darit laimigu. Koks ar diviem galiem, protams, bet tiesam ticu, ka bez manis vinam ir labak un tiesi tapec ari izskiramies.


tas ir visstulbakais un nelogiskakais iemesls kapec pameti puisi. ja man ta kads butu pateicis, nodomatu, ka sis cilveks ir saskatijies romantiskas komedijas un tagad sprauz batonus ausis no serijas tu esi parak laba man:D

misss, nu neesi naiva. ja vinam butu tada milestiba ka tev, tad pamestu savu sievu (kaut vai ar berniem) uz skriesus riksotu pie tevis.

Marta(tā foršā) - neesmu naiva, vnk zinu, kas un kā ir. Ļoti bieži dzīvē nākas kaut ko upurēt, un diemžēl šoreiz tā ir mūsu laime, un es zinu, par kādu cenu tas tiek darīts, tāpēc nav rūgtuma!

man tas skiet nesaprotami. kaas tad vinam ir tads, ka nevar but kopa ar sievieti, kuru dievina?sava zina ta ir sievas mocisana, ja reiz vins vinu nemil, ir kopa un milejas ar vinu katru nedelu kaut ka varda...vai ari tev ir smuki izskalotas smadzenes...
pati iedomajos, ka kada sieviete varbut uzskata, ka tagad mans virs ir vinas idealais. nu mulkibas! ikdienas dzive cilveki ir pavisam savadaki neka tad, kad jus, piemeram, tiekaties arpus majas.