Interesants novērojums

Piekrītu šim:

Nesaprotu no kurienes tāda statistika, ka "tizleņiem" dzīvē veicās, bet "krutajiem" neveicās. Manuprāt, šāds apgalvojums jau saknē ir aplams un vairāk tur diskutēt nav par ko.

Veiksmes faktoru galvenokārt nosaka tādi elementi kā motivācija, neatlaidība un caursišanas spējas, nevis kategorijas "tizlenis" vs. "kruts"!

Nepiekrītu.

Interesants novērojums, mans gan ir pretējs. Tas kurš bija pelēks un nemanāms, tāds ir arī palicis, bet tie skaļie, iedomīgie ir izsitušies.

varbūt šķirtenes viņas ir tāpēc ka viņām pietika drosmes aiziet no cilvēka kas viņas nedarija laimīgas.?
varbūt vecmeitas un vecpuiši viņi ir tādēļ ka gaida to īsto mūža mīlestību ko precēt,nevis samierinās ar to ko piedāvā...?
varbūt viņas ir vientuļās mātes jo ir pietiekami spēcīgas lai parūpētos par savu bērnu arī vienas,nevis paciestu blakus nemīlamu cilvēku..?

+++

Manā paziņu, skolasbiedru lokā ir lidzīgi.
Vismaz manas tuvākās klasesbiedrenes, kuras skolas laikā bija klusas, puišiem nepatika, ir precējušās un ar bērniem. Ja godīgi, tad jāsaka, ka tā ir, ka apprecējušās bezmaz ar pirmajiem, kas ceļā pagadījušies. Nesaku, ka tas ir labi vai slikti, vienkārši tā ir.
Un krutākais čalis manā klasē, kurš bija arī kretīniskākais cilvēks uz zemeslodes, arī ir apprecējies, bet nebūt ne ar tādu meiteni, ar kādu viņu visi varētu iedomāties. Viņš bija no tiek, kurš nolika visas- tā par resnu, par nesmulku, mazi pupi utt.. Karoč, visas tizlas un nesmukas. Neizteikšos, kāda draudzene viņam ir tagad. Mna jau vienalga, bet te kārtējo reizi pierādā,s ka nevajag spļaut Dievam acīs. Varbūt, ka tā meitene kā cilvēks laba, bet, atceroties viņa augstos skaistuma kritērijus, dīvaini paliek.

Mūsu skolā bija tie, kuri mācās un tie, kuri nemācās. Nebija tizlo gala un kruto gala. Dzīve izveidojusies katram dažādi. Meitene, kura agrāk nemācījās tagad saņēmusies - studē, strādā 2 darbos, cita apprecējās un dzemdēja bērnu. Pagaidām ir agri domāt par to, kad paies 10 gadi, apmēram, tad varēs paskatīties. Turklāt ar bērna piedzimšanu nekas nebeidzas, kādai ģimene izveidojās ātrāk, vēlāk būs karjera, kādai otrādāk. Viss visiem būs, tikai sajauktā kārtībā un savādākā veidolā. Bet nenoliegšu, ka ir interesanti paskatīties uz jau pieaugušiem cilvēkiem ar kuriem reiz katru dienu(veselus 12 gadus) pavadīji kopā. :)

varbūt šķirtenes viņas ir tāpēc ka viņām pietika drosmes aiziet no cilvēka kas viņas nedarija laimīgas.?
varbūt vecmeitas un vecpuiši viņi ir tādēļ ka gaida to īsto mūža mīlestību ko precēt,nevis samierinās ar to ko piedāvā...?
varbūt viņas ir vientuļās mātes jo ir pietiekami spēcīgas lai parūpētos par savu bērnu arī vienas,nevis paciestu blakus nemīlamu cilvēku..?

Meitēn, izslēdz savu datoru un izej pasaulē. :D Gan jau kaut kur ap stūri arī tevi gaida laime - nebūs tik daudz ar citu dzīvēm jāsatraucas. :D

Pilnīgi neinteresants novērojums.

eksotika, cik Tev gadu? Ja maz, tad Tu reāli dirs. Ja daudz, tad apsveicu - Tu joprojām esi nūģe.

Pēc šīs teorijas sanāk, ka lielai daļai vecāki ir tizleņi, jo ir šķīrušies vai otrreiz precējušies...

mans novērojums no vidusskolas laikiem ir tāds, ka "krutais" gals ir palicis normāls, ka pat sarunāties patīkami (vismaz lielākā daļa) :)

Mazāk jāskatās ASV filmas :Dg

nu visiem skaidrs, ka pieaugušā vecumā nav tādas kategorijas.
bet noliegt to, ka tādas bija pamatskolas laikā nevar, tiešām bija daži izteikti "nūģīši", ko apcēla un ar kuriem bija grūti komunicēt, daži ļoti kruti, kas draudzējās ar vecākiem bērniem, ballējās, valkāja foršas drēbes utt., ar ko visi gribēja draudzēties un kam līdzināties. un ļoti daudzi normāli bērni :D bet bija tādas kategorijs, ko tur noliegt.
pēc maniem novērojumiem neveicas tikai tiem, kam jau no laika gala nekas nav interesējis, pārējie iet savu ceļu, ko nu kuram veiksme nozīmē.

Pēc manis novērotā - tieši otrādi,tie cilvēki,kas bijuši "krutie" tagad vēljoprojām dzīvo cepuri kuldami,labs darbs,karjera,otrās pusītes,viss ir.
Tie kas bija tā saucamie "nūģi" - tādi paši vien ir palikuši. Manuprāt,nav tāda mistiska punkta,kad "nūģis" pēkšņi paliek par "kruto" - ir pašam ar sevi jāstrādā,jāizvirza mērķi un tad viss izdodas,nevis jāgaida,līdz kaut kas mistiskā veidā mainīsies.
Pati sevi neiedalu nevienā kategorijā,nebiju un neesmu ne nūģe,ne krutā,dzīvē arī ir labie un sliktie brīži,kā jau visiem.

neesmu neko tādu novērojusi.

un tad vel novērojums, jo lielāks riebeklis ir cilvēks jo ilgāk dzīvo, bet tie riebekļi ātri aplaužas

Nu nezinu gan, man diemžēl nav tādas spējas, lai ielīstu citu cilvēku/kādreizējo klases biedru sirdīs/dvēselēs, lai noteiktu cik tie "Krutie" tagad ir nelaimīgi/nevaiksmīgi un tie "Tizleņi" - laimīgi/veiksmīgi...

Pilnīgi aplami. Kad sāku iet pamatskolā,biju baigi aktīvā,man patika cilvēki,sabiedrība. Ar ko es būtu tagad labāka par saviem skolas biedriem? Cik zinu,viņiem gandrīz visiem,gan krutajiem,gan ne pārāk ir ļoti labas dzīves. Man šķiet,ka tā domā tikai tie cilvēki,kuri grib sevi mierināt,ka gan jau viņi būs labāki par citiem,jo viņi taču skolā bija tādi ''nūģi''.

Kas vispār ir veiksme? Katram par to ir sava izpratne.
Zinu 1 feinu meieteni, kas skolā bija aktīva, gudra un visādi citādi ar iespēju izsisties tālu, tālu. Bet 12.klasē apprecējās ar manā izpratnē neveiksminieku (jo vīrietis nestrādā, meiteni apspiež un visādi citādi ir nepatīkams tips). Be't tas, ka es vaivēl daži cilvēki domā, ka tā bija kļūda,m nemaz to nenozīmē, jo iiespējams viņa ir laimīgāka par mums visiem.

Nav tādas veiksmīgas vai neveiksmīgas dzīves. Ja cilvēks ir laimīgs un apmierināts, tad viņa dzīve ir veiksmīga, neskatoties uz to, kā tas izskatās no malas.