Manā paziņu, skolasbiedru lokā ir lidzīgi.
Vismaz manas tuvākās klasesbiedrenes, kuras skolas laikā bija klusas, puišiem nepatika, ir precējušās un ar bērniem. Ja godīgi, tad jāsaka, ka tā ir, ka apprecējušās bezmaz ar pirmajiem, kas ceļā pagadījušies. Nesaku, ka tas ir labi vai slikti, vienkārši tā ir.
Un krutākais čalis manā klasē, kurš bija arī kretīniskākais cilvēks uz zemeslodes, arī ir apprecējies, bet nebūt ne ar tādu meiteni, ar kādu viņu visi varētu iedomāties. Viņš bija no tiek, kurš nolika visas- tā par resnu, par nesmulku, mazi pupi utt.. Karoč, visas tizlas un nesmukas. Neizteikšos, kāda draudzene viņam ir tagad. Mna jau vienalga, bet te kārtējo reizi pierādā,s ka nevajag spļaut Dievam acīs. Varbūt, ka tā meitene kā cilvēks laba, bet, atceroties viņa augstos skaistuma kritērijus, dīvaini paliek.