Kā cīnīties ar pesimismu?

Reģ: 20.06.2013

Sveikas!

Var teikt,ka man ir samilzusi problēma,ko es pati apzinos.
Esmu pesimiste. Vēl nesen atceros sevi kā jauku,dzīvespriecīgu,smaidīgu un pats galvenais,-optimistisku meiteni,bet tagad viss ir sagriezies par 180 grādiem. Pēkšņi es kļuvu nomākta,man galvā raisījās skumjas,ļoti grūtsirdīgas domas. Es pati apzinos,ka tāda esmu. Bet es nevēlos tāda būt.
Nespēju aprakstīt sajūtu,kas manī tagad ir. Es jūtos tā,it kā man dvēselei būtu uzkritis virsū akmens un es neko nespēju izdarīt. Tā gribētos būt laimīgai..

07.07.2013 20:59 |

Drew

266

Reģ: 04.03.2013

Pēkšņi es kļuvu nomākta

Kas notika? Kāds pavērsiens dzīvē, kāds notikums?
Bet Tu esi malacis, jo saki, ka nevēlies vairs tāda būt. Jo tas nozīmē, ka Tev arī izdosies. Man kādu laiku atpakaļ bija ļoti grūts posms dzīvē; manas nomāktības beigu sākums bija brīdī, kad padomāju, kāpēc tā jūtos.

07.07.2013 21:08 |

Rubia

1378

Reģ: 24.05.2013

Forši, ka spzinies un gribi mainīties. Kad man uznāk drūmas domas, vienmēr mēģinu tās izskaidrot kā neapmierinātību ar kaut ko sevī. Piem. nav naudas, neiet darbā, attiecībās krīze, neapmierinātība ar izskatu utt. Un , manuprāt, šo neapmierinātību ar savu dzīvi mēs projicējam kā negācijas, dusmas. Bet nu jā, kā jau Marcelle ieteica- paanalizē, kas tad tev tur īsti pēkšņi notika.

07.07.2013 21:16 |

MockingBird

Reģ: 20.06.2013

Tur jau tā lieta,ka nekā tāda grandioza nebija. Man ir draudzenes,tiesa,tikai dažas,pagaidām dzīvoju pie vecākiem,jo neesmu pilngadīga,viss ir pilnīgā kārtībā,bet tas pesimisms. Varbūt tāpēc,ka man gribas,lai katru dienu būtu kur iet,ko redzēt,bet tā nav,tāpēc vasara aizrit mājās. Draudzenēm ir pašām savas dzīves,savas kompānijas,es tur neiederos.

07.07.2013 21:38 |