bērns

Mums draugu lokaa ir vairaaki piemeeri, kad viirieshi saka - nekaadaa gadiijumaa ar beerniem! Ir tachu tik daudz skaistu, briivu meitenju bez beerniem! Un abi lielie runaataaji iemiileejaas un appreceeja sievietes ar diviem beerniem! Un nu vienaa gjimenee ir triis, otraa chetri beerni :-)

Mans tēvs izvēlējās manu mammu, kaut viņai bija jau divi mazi bērni. Pieņēma uzreiz un audzināja kā savus. Un nu mēs esam četri bērni ģimenē - nekad neesam likuši to priedēkli "pus" klāt savā starpā (pusbrālis/pusmāsa). Tagad manam brālim ir tāda pati situācija izveidojusies - izvēlējies būt kopā ar sievieti, kurai ir divi mazi bērniņi. Viņš pats saka, ka ņēmis piemēru no mūsu tēta, jo redzējis, ka tā nav nekāda problēma.

Es tieši skatījos veco sezonu Saimnieks meklē sievu un tur meitene bija ar bērnu uz rokām atnākusi uz pirmo tikšanos - nu jā.. It kā saprotu, ka nebijia kur likt, iespējams, bet veiksmīgāk noteikti būtu bijis, ja nāktu bez bērniņa vismaz uz 1mo tikšanos.

domāju nē, ja vien sievietei ar galvu viss ok viņa atradīs īsto cilvēku arī ar 3bērniem

Vīrieši ir elastīgāki šajā jautājumā. Vairāk ir to sieviešu,kas nevēlas par partneri vīrieti ar bērnu.

man arī tā šķiet

Kāpēc man rodas sajūta, ka es ar šo persou esmu kādā mirklī saskrējusies un pāris vārdus pārmijusi? Jāni, tu?

atiGita es arī lasu un man ir sajūta, ka šo personu zinu un viņu sauc Jānis....
Vai nu daudz kretīni Jāņi vai viena persona :D

citam cilvekam erns ir skerslis, citam nav. nereti sadas attiecibas, kur vienai pusei jau ir berns, ir daudz problemu.

Nu es jau arī nemaz nemeklēju kādu, kurš nu tagad uzturēs manu bērnu un būs tēva vietā. Man galvenais ir, lai vīrietis pieņem to faktu, ka man ir bērns, ka jārēķinās, ka es nevarēšu skriet pie viņa jebkurā laikā, ka būs jāsaplāno tikšanās utt :) Tāpēc es vienmēr no sākuma saku, ka man ir bērns, un ja vīrietim, tas nav pieņemams, tad neko! ļaunu prātu neturu :)

Nu jāskatās, kā man ies ar šajām attiecībām. It kā jau to, ka ir bērns ir pieņēmis, kā ari saprot, ka nevaram jebkurā diennakts laikā tikties :D

Manā paziņu lokā ir daudz šādu gadījumu, viss ok, apprecās un tā. Labi ka vīrietis svešo bērnu pieņem, tikai žēl, ka par savējo eksistenci aizmirst, netiekās, negrib uzturlīdzekļus maksāt. Tas man nav saprotams, kā cita bērns var būt tuvāks par miesīgo.

Šajā jomā liela nozīme, manuprāt, ir iesaistīto personu vecumam. Loģiski vecumā līdz 30 būs vairāk tādu, kas negribēs ar bērnu, tad vēl daudziem gribas skriet, baudīt dzīvi, ir arī lielāks kategorisms pret daudzām lietām vispār, netiek pieļautas nekādas atkāpes no iedomātās ideālās dzīves. Šajā vecumā vēl daudzi tic, ka viņiem būs ideālās laulības dzīves ar diviem bērniem milzīgā mājā pārticībā, saticībā un laimīgu kopdzīvi līdz mūža galam:D Pēc 30 daudzi jau ir apdauzījušies (šķiršanās statistika ir nepielūdzama), pudu sāls apēduši un skatījums uz daudzām lietām ir citādāks un kļuvuši pielaidīgāki daudzos jautājumos, par ko agrāk ar putām uz lūpām klieguši, ka "nekad man tā nebūs", tai skaitā, arī attiecībām ar otru pusīti, kurai ir bērns:D 30+ vīrietis, ja vien viņa plānā nav noprecēt kādu par sevi krietni jaunāku, nesatiks tādu pašu savu vienaudzi 30+, kurai nav bērnu, lielākoties lielākajai daļai šajā vecumā jai ir bērni. Tad arī kategorisms noplok;)