buuuuu, es ēdu tik cik varu apēst, ir dienas, kad gribas vairāk, bet tad uz dārzeņu/augļu rēķina cenšos. Man kaut kā vairāk jāpiestrādā pie pusdienām. Brokastis tagad man ir neatņemama dienas sastāvdaļa, šajā ziņā esmu labojusies, jo kādreiz brokastis vispār neēdu. Vakariņas ēdu daudz vieglākas nekā kādreiz. Parasti vakariņās saēdos kartupeļus/makaronus ar gaļas mērci un vēl salāti + gaļas piedeva + kāds saldais. Gājiens uz veikalu pēc čipsiesm/ saldumiem/ alus :D un no rīta miru nost no vēdera sāpēm. Jo ēdiens priekš manis bija tik smags un apjomīgs, ka kuņģis nepaspēja pārstrādāt.
Tad tagad klupšanas akmens man ir pusdienas, jo parasti pusdienlaiks ir tā dienas daļa, kad man ir visvairāk brīvs un es dodos darīt savas lietas, tā pat kā šodien. Devos uz bibliotēku un salonu. Pa ceļam ieēst laika nav. Paķeru ābolu/ apelsīnu un co.
Nezinu,kā lai sevi piespiežu šobrīd ēst normālas pusdienas. Reti tādas sanāk.