Man ļoti patika vienas meitenes komentārs gan citā diskusijā par kaut kādu diētu, ka, viņasprāt, tāda īslaicīgā drastiskā diēta var būt labs sākums un motivētājs tālāk pievērsties prātīgākam dzīvesveidam.
Atceros, pirms miljons gadiem, kad ar bijušo vīrieti bija Lielās šķiršanās mēģinājums nr 1., es veselu nedēļu ēst negribēju vispār, bija vemsteklis vien iedomājoties, bet, lai kaut kas būtu kuņģī, dienā apēdu pa diviem cīsiņiem, jo vienkārši iepakojums a tiem bija ledusskapī. Nu vājprāts tak, jā, bet nedēļas beigās man bija jādodas uz brāļa žetonvakaru un svārki, kuri man negāja ciet ne sitami, atkārās ar kuli. Diezgan krietnu. Muskuļi, nemuskuļi, apmēri arī pazuda. Es gan sev stāstu, ka tur arī sports palīdzēja - aktīvi un sirsnīgi pinkšķot līdz bezspēkam tak arī kaut kādi muskuļi darbojas. :D