Dzīvot mājās, būt ar bērniem

Bērnu nav, līdz ar varu tikai filosofēt par tēmu, bet patlaban esmu visnotaļ pārliecināta, ka nevarētu nosēdēt mājās. Es neesmu baigais utji-putji bērnu cilvēks un man ir svarīgi būt arī pašpietiekamai un nodrošināt sevi un savas vajadzības. Un arī paskatoties apkārt, ka tās draudzenes, kurām ir bērni, ar nepacietību gaida atgriešanos sabiedrībā pēc 1,5 gada, kas pavadīts mājās, sliecot domāt, ka jutīšos līdzīgi!

Bērnu nav, līdz ar varu tikai filosofēt par tēmu

Tikko gribēju to pašu rakstīt.

Pēc visādām savām iekšējām sajūtām es būtu gatava, taču redzu daudz vairāk tajā visā mīnusus nekā plusus, tāpēc tas tā noteikti nenotiks.

Izklausās, ka vienai daļai bērns ir apgrūtinājums, kurš tikai traucē karjerai. Man kā mātei tas ir neizprotami.

http://www.autoskolaglorija.lv/

Tēmas sakarā, atļaušos pareklamēt - autoskola, kur var ņemt līdzi bērnu, kuru turpat uz vietas blakus telpā, kamēr mācies, pieskatīs skolas personāls.

Kas tur neizprotams? Vienmēr ir bijušas sievietes, kurām primārais ir karjera, sabiedriskā dzīve, utt. un ir sivietes, kuras sevi 100% spēj realizēt ģimenē un bērnu audzināšanā. Cilvēki ir dažādi!

Karīna, tev kā mātei nepareizi izklausas.

Nē.
Man patīk strādāt, būt cilvēkos, pelnīt savu naudu, nevis prasīt, lai vīrietis tamponus un zeķubikses man pērk. Man patīk veidot karjeru, priecāties par saviem sasniegumiem.
Es domāju, es sāktu jukt prātā, ja man vajadzētu sēdēt mājās un visu dienu berzt māju, taisīt ēst un mainīt pamperus. Man fiziski vajag būt cilvēkos, darboties savā sfērā, pilnveidot sevi.
Tās ir manas domas šobrīd un es neplānoju tuvāko 10 gadu laikā pārbaudīt, vai tiekot pie sīkā tās mainītos.

Kopā ar dekrēta atvaļinājumu mājās pavadiju 3 gadus. Vēlrez negribētu.. Bērns ir forši, bet man tomēr gribējās atpakaļ uz darbu. Šobrīd izbaudu to, ka varu iet uz darbu, iziet sabiedrībā.
Pa lielam piekrītu 57days, man ir līdzīgas sajūtas..

Supermammām jāprot visu sabalansēt - darbu,bērnu audzināšanu, sevis un vīra/drauga lutināšanu un, protams, izklaidi. :D Jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt.
Galu galā, vienmēr ir radi, kuri ar prieku izpalīdz, ja kādu dienu nespēj ar visu tikt galā.

Mājās sēžu jau apaļus divus gadus. Jā, gribas vairāk izrauties cilvēkos, taču neteiktu, ka baigi gribas strādāt :D

Es noteikti gribētu audzināt pati, un zinu, ka ja mēs varēsim atļauties tā, ka es nestrādāju, tad noteikti bērna pirmos dzīves gadus nestrādāšu.
Mans draugs, gan grib vienu un tad ātri otru :D es jau viņam saku, ka nezinu vai pieritīšu tā. Man liekas, ka ar bērnu ir ļoti jāstrāda. lai viņš par normālu cilvēku izaugtu.

Bet patiesībā man ir grūti spriest, jo man vel bērnu nav :D Varbūt domas velāk mainīsies..

virs piedalijas berna radisana, tad ari vins var kadu reiziti palikt majas, kamer mamma nodarbojas ar sevi. uzreiz jau berns nav janogruz svesiem cilvekiem vai darzinam.

Nezinu, kā būs, bet es labprāt nestrādatu bērna pirmos 4 gadus, tad varētu sūtīt dārziņā, liekas, ka ir par agru laist bērnu dārziņā ātrāk par 4 gadiem! Tomēr dzīvosim redzēsim kā tad būs :)

Zinu piemēru, kur bērnu nelaižot dārziņā, viņš reāli sākt atpalikt attīstībā, jo nemāk spēlēties normāli ar bērniem - citiem sit un visu atņem, kā arī vecākiem nemaz īsti nav laiks darbojies, jo ir vēl viens mazāks bērns. Tā kā ne vienmēr dārziņi ir slikti.

Un ir dažādi cilvēki, tāpēc nevajag brukt citai virsū, ka kāda meitene/sieviete nevēlas sēdēt ar bērnu mājās. ;)

Man bērns arī ieplānots, lai varu gan pabūt ar bērnu būt kopā vismaz to pusotru gadu, gan arī, lai savu karjeru izveidotu, jo es nemocījos 5 gadus universitātē, lai palaistu savu kvalifikāciju vējā.

pilnigi piekritu mi amor. sievietem , kuram bernu nav...tas tikai var pafilosofet. kad berns ir, mainas domasana, prioritates. sieviete klust mazak egoistiska,ariskiga, vinu mazak interese visadas kramesanas ar sevi(uzreiz jau nevajag lasit un uztvert to ta-palika majas peleka pele, nekopj sevi)...protams, ka ne visam ta ir.
ari es agrak teicu, ka nevaretu majas sedet, runaju par pasrealizaciju, kuru vairums seit esoso jauniesu izprot ka stradasanu vai macisanos augstskola, to, ka jugtos nost no "nebusanas sabiedriba" un mana sparnota fraze "bernus tuvakos 10 gadus neplanoju" :D...ka tad. dzive visu maina un saliek pa saviem plauktiniem.

Ir daudzas jo daudzas citas iespējas, kā attīstīt bērna loģiku un komunikāciju ar vienaudžiem, iztiekot bez bērnu dārziem, ja ir laiks un vēlme. Skoliņu, kur māmiņa ar bērnu var darboties kopā un vēl ar citiem bērniņiem, netrūkst. Būs gan pati blakus, gan bērns būs nodarbināts, gan dalīties ar citiem iemācīsies.

Kristīne, ir varbūt kāda konkrēta skoliņa, ko vari ieteikt? No kāda vecuma tur var vest bērnu?

Katrā ģimenē situācija ir atšķirīga - ne visiem ir tuvinieki, kas var palīdzēt pieskatīt bērnus, kā arī ne visas var atļauties nestrādāt līdz bērna 3-4 gadu vecumam. Taču tas uzreiz nenozīmē, ka bērni, kuri agri sāk dzīvoties pie auklītes vai dārziņā, ir mazāk mīlēti vai kaut kā citādi vairāk apdalīti par tiem bērniem, kas bauda mammas sabiedrību ilgāk.

Nu jau bērnudārzi un auklītes ir bieds bērniem,nez kas būs nākamais :D :D :D