13 gadu vecumā pirmo reizi strādāju par auklīti 2gadīgam kaimiņu bērnam. Omīšu skatieni un sačukstēšanās bija nepārspējami, smējos pie sevis katru reizi rotaļu laukumā.
Tagad, kad pagājuši vēl 13 gadi un man jau ir liela pieredze darbā ar bērniem, tad arī pirmsskolas audzēkņiem, daži tēvi un mātes ir neizpratnē, kā tik sīka (pēc izskata) meitene var tikt galā ar padsmit "spridzekļiem".
Jā, ļoti jaunas māmiņas (nepilngadīgas) ir bijušas un būs, bet lūdzu nedzīvojiet stereotipos, ka katra jaunā meitene ar sīku pie rokas ir māte. Turklāt, arī nepilngadīga mietene var būt ļoti laba māte, ne vienmēr visas ir nelabvēlīgie varianti. Neuzskatu, ka tapēc, ka nepilngadīga, tāpēc tā māte nebūtu pelnījusi apkārtējo cilvēku cieņu. Nevajag tik daudz bāzties svešu cilvēku dzīvē. Daža laba 40desmitgadniece ar savu pirmo bērnu netiek galā labak kā 16gadīgā. Mani ļoti kaitina, ja cilvēku vērtē pēc vecuma, ienākumiem, rases un citiem sabeidrības iedomātiem kritērijiem.