Ko edat berniba?

Ļoti brīnos, bet to, ko ēdu bērnībā, joprojām varu ieēst arī tagad. Tikai daudz ko taisīt ir slinkums. Labi atceros omītes garšīgos biezpiena plācenīšus, tādus neesmu ēdusi ļoti ilgu laiku. Man paveicies ar to, ka gan omīte, gan mamma labi gatavo, tāpēc nekas no bērnības nav aizķēries kā negaršīgs - joprojām varu ieēst piena zupas, putras, ja vajag, kaut piena - miltu mērci. Cik tas ir veselīgi, cits jautājums, bet to jau te neapspriež. :D

DIO uzrakstīja par kaltētiem āboliem un atcerējos, ka oma taisīja tos un kaltēja pie krāsns. Tad ziemā deva līdzi un tie tik labi garšoja... Tad plānas pankūkas ar maltām plaušām (varbūt izklausās briemīgi, bet garšoja ļoti)...

tad vēl garšoja jēlu olu samaisīt ar cukuru un ēst. Tagad man tas liekas pretīgi

+++ man tas pats.

Tad vēl laukos tā atēdos zemenes, ka vēl pēc apm. 10 gadiem neesmu nevienu zemeni apēdusi. Citi nesaprot, kā tā var. Tā vietā tagad esmu kā traka uz ķiršiem. Žēl, ka sezona gandrīz cauri.

Bērnībā tiku ēdusi :

-meža gaļu
-dzērvenes ar pūdercukuru
-kaltētus ābolus
-aknas
-biezpiena plācenīšus (vecmammai tie bija tik gardi,ka mēli var norīt..:)
-dažādas piena zupas
-sakņu zupa
- baltmaizi ar medus kārtiņu virsū un uzdzerot liepziedu tēju

Tagad vairs neesmu ēdusi meža gaļu jau 10 gadus stabili,sakņu zupu neēdu,pārējo gan ēdu.

ēdu visu, tagad arī ēdu visu. Traumu nav. Patīk ēst :D

aa, no gaļas pīrādziņiem ņēmu gaļu ārā, ēdu tikai mīkliņu. :D

ēdu ļoti daudz ko, principā - ko deva, to ēdu :D ar gadiem, protams, ka tas viss mainās un nu jau ir - ko gribu, to ēdu. atceros, ka bija kaut kāda savdabīga kartupeļu šķirne, kura negaršoja, ēdu šķobīdamies, jo neviens speciāli citus man nevārīja un citas piedevas netaisīja. ļoti garšoja tāds manuprāt, ļoti, ļoti vecs lauku labums - olas dzeltenums sakults ar cukuru! tas bija našķis, to parasti ēdu vasarās, kad dzīvojos pa laukiem.. nemainīgs paliek fakts, ka katur vasaru ēdu daudz visvisādu ogu , uzņemu vitamīnus! no treknām plātsmaizēm un pīrāgiem cenšos atteikties vai ēst ļoti mazliet, agrāk ēdu daaaaaudz eklērus un bulciņas, kūciņas, tas arī svarā atsaucās, bet tagad jau tiek piedomāts. man liekas, ka mainās tikai tas, ka esmu izvēlīga ēdiena ziņā, ēdu pēc iespējas liesākus produktus un veselīgāk arī, bet agrāk, nepārspīlējot, bulciņas bija katru dienu un daudz! :D vecvecmāmiņa pati gatavoja sieru, atceros, ka interesantu, gabaliņos, vienmēr lika augstākajos plauktos, kamēr pavisam gatavs, lai pusgatavu neēdam, bet tas bija tik gards, ka līdām vienalga augšā pēc kumosiņa.. :)

Pa lielam mainījies nav īsti nekas tāda kopējā paradumu ziņā.
Tas, kas uzdzen nostaļģiju, ir riktīgs ievārījumu melnais kēkss, kas tika cepts katras brīvdienas. Agrāk lielākie karumi bija kakao ar skābo krējumu un biezpiens ar krējumu un cukuru (l)
Omītes mājās gatavotās biskvīta kūkas no lauku produktiem joprojam cieņā :)