..atgūst savu libido?
Vai tāpēc, ka man negribas, esmu vainīga es vai viņš? Kā man viņam to pateikt, neazvainojot viņu?
Kad pasaku, kā jūtos, tad viņš apvainojas..
Mēs jau esam kopā 6 gadus..bet liekas, ka viņš mani nemaz nepazīst, kā likt man justies vislabāk.. :(
Saprotu, arī esmu vainīga.. Piemēram, blow job man nepatīk darīt.. Kādreiz salīdzinoši bieži viņam to sniedzu, tagad ļoti reti. Negribu sniegt viņam tādu baudu, kuru man viņš nesniedz. :( Nepārprotiet, viņš man ir to darījis, bet ne tā, lai man tur viss tāaaaa patiktu.
Tikko sastrīdējāmies par šo visu.. Aizgāja no mājas un pateica, ka priecāsies, ja notrieks smagais, jo esmu viņa pašapziņu sagrāvusi. Pateicu, kā jūtos. Tagad vainīga esmu es.
Cik reizes neesam runājuši par to, ka no mājas prom neiet, kamēr nav izlīgts.. pilnīgs ignore. Man tiešām sāp, ka tā var vnk aiziet, visu dienu nostrādāt, atnākt mājās un tad atvainoties. es visu dienu pārdzīvoju... Pēc tādiem strīdiem ir sajūta, ka nekas pāri nepaliek, lai gan es viņu mīlu.
Aizrakstīju viņam sms: ..un man likās ka mums ir īsta mīlestība..
Uz ko viņš atbildēja: man arī likās..
Pirms tam gultā runājām un viņš teca, ka varbūt neesam viens otram piemēroti un jāšķirās..
Un to man viņš pasaka tikai tagad??? Pēc 6 gadiem, kad jau plānojam kāzas!! Vai es pēc muļķes izskatos, kuru var čakarēt?
Ko man darīt? Kravāt mantas?
Un tas viss tikai libido dēļ.. būtu bijis sekss no rīta, nekas tāds nebūtu noticis. Pati apzinos, ka esmu milzīgas klūdas pieļāvusi, lai tikai viņš nepadomātu, ka man kāda vaina, vai neapvainotos - esmu ar seksu nodarbojusies arī tad, kad nepavisam negribu, bet izliekos, ka gribu, ka patīk. Un tagad saņemu rezultātu.