Gjimene, attieciibas un zagshana

noteikti nav normáli neko nepasakot izvilkt naudu no maka! ja nu cilvékam kartes nav lídzi/nav naudas uz tás un veikalá, kad jámaksá - nauda pazudusi! var viegli nokljuut neveiklá situácijá!

parasti ja vajag skaidru un pashai maká nav, panjemu no plaukta, kur stáv. citreiz pasaku, ka panjému, citreiz né, jo nauda kopéja. maká gan nelienu bez prasíshanas, nav pienjemami

man vienai draudzenei liidziigi, vinjas puisi zog no vinjas, nes visu no maajaam aaraa. Nesen cietumaa tika, bet shii taapat ar vinju kopaa, suuta naudu. Bet vinjai laikam patiiik, ka pret vinju taa izturas, citu iemeslu neredzu

Dažreiz, kad eju uz piemājas veikalu, vienkārši paņemu līdzi vīrieša maku, nevis savējo. Mūsu mājās tā nav problēma.

Lancester
Un kad viņš tavus datorus nopārdeva, uz jautājumu kāpēc viņš vienkārši truli skatījās un neko neteica? :D

nav smieklīgi, bet tieši tā arī bija :D

vēl teica, ka viņam nozaga, ka ir remontā, gredzenu es pati kaut kur pazaudēju utt.

Nekad bez atļaujas neesmu ņēmusi naudu, arī ģimenē vienmēr ir pajautāts un tikai tad ņemts no maka, bet bez atļaujas nē.

No drauga neņemu, ja man tiešām vajag naudu, tad man tiek kaut kas pārskaitīts vai tāpat iedots, bet no drauga gribēdama nepaņemšu, jo viņam gandrīz nekad nav skaidra nauda makā. :)

Šitādam vienkārši ar sūdainu dakšu pa muguru :D
Cilvēku nekaunībai nav robežu

-S,

beigās izrādījās, ka pie vainas ir smaga psihiska kaite (viņš tagad oficiāli pat ir uzskaitē pie psihiatriem), tāpēc jau mēģināju viņu izvilkt. nesanāca... žēl, ka tā, jo ļoti foršs cilvēks bija, līdz salūza.

beigās izrādījās, ka pie vainas ir smaga psihiska kaite (viņš tagad oficiāli pat ir uzskaitē pie psihiatriem), tāpēc jau mēģināju viņu izvilkt.

:( . Tas ir skumji, ka netika diagnosticeets agraak. Varbuut nebuutu cilveeks tik traki iegrimis paraados. Vai gadienaa tas, ka vinjam ir kaite, neatbriivo vinju no paraadiem, jo skaitaas, ka to ir panjeemis par sevi atbildeet nespeejiigs cilveeks?

Kādreiz pirms 2 gadiem kad biju jau labu laiku kopā ar savējo sāku dzīvoties pie viņa,viņš dzīvoja pie brāļa un viņa sieva un viņu dēla,tur es biju pus iedzīvi ievilkusi puiša istabā,stāvēja tur arī mana krājkasīte, vienreiz sāku pamanīt ka nauda pazūd- 20 sant, tad 1ls,atceros,ka sāku dirst savējam virsū ka viņš paņēma, drausmīgi sapūtāmies viens uz otra, un iedomājāties? vienu rītu pieceļos,atveru acis, skatos- mana drauga brāļa sieva velk no mana maka ārā 5cīti, neko neteicu,man vienk nebija iekšā, pēc tam gauži raudāju jo biju atlikusi tos 5 ls drauga dāvanai uz izlaidumu, tā nu sāku skatīties uz šo sievieti citādāk, bet neko neteicu,jo savādāk teiktu ,lai te vairāk nebraucu, u.t.t, krājkasītē naudu vairs neatstāju, maku liku gultā iekšā pa nakti, bet tāpat viņa pamanījās,vēl kopumā pusgada laikā nozagt kādus 20ls mums abiem kopā kopumā, drausmīga sieviete,45 gadi un šitā darījās. Pēc tam draugs pārcēlās pie manis, un tagad jau dzīvojām kopā, vairs kontakta ar šo sievieti nav, un labi,ka tā, man joprojām tas rūgtums,ka viņa 45 gadīga sievišķe, tad man kad bija 16,nozog man 5cīti :D Viņas dēls vispār bija briesmas,pīpēja zālīti 24/7, nesa ārā no mājas radio,portatīvo,kameras,zeltu,cirvi , un acīs melojot teica,ka remontā ir,aizdeva draugam u.t.t, ehh tādi laiki bija,pretīgi bija, bet pacietu tikai drauga dēļ, draugs gan nekad man neko nav zadzis, vismaz neesmu pamanījusi.

Atzīšos,ka es gan vienreiz paņēmu un nepateicu, bet nenožēloju, nebija liela summa, un bija labs iemesls. Bet tā,vienmēr pasaku ,ja vajag naudu.

Bērnībā 7-8 gadi ,dažreiz paņēmu bez atļaujas no mammas kādus 50 santīmus, tagad kauns briesmīgi, bet bija man ļoti izlepusi draudzene kurai vēl šodien tētis dod ļoti daudz naudas,viņa tik izstiepj rociņu (burtiski) , vienmēr izstiepj rociņu un saka- money,money.. nu redz, kad viņa bija maziņa, tad ja tētis iedeva 10 gadīgai 20ls viņa apvainojās un nozaga vēl pāris latiņus. :D

Krista-nu protams,ka tas nav attaisnojums, bet cilveeki aatri pierod pie saviem ieradumiem un ja tas netiek atrunaats, ir cilveeki,kas uzskata,ka turpmaak arii taa driikst.

krista,
trakāk ir tas, ka viņa mamma un oma zināja, ka viņiem ģimenē šī kaite ir pārmantota visās paaudzēs (viņa tēvu nošāva, savas slimības dēļ bija ne tur, kur vajag iesaistījies). tēva māsa dzīvo kopā ar miljonāru, kas viņai nodrošina siltumnīcas apstākļus, lai tikai viņai nebūtu slimības saasinājumu (šizofrēnijas forma tā ir).

ja es un viņš pats to visu zinātu agrāk, tad nepieļautu, ka viņam darbā tik daudz stresa.

Ja viņš iesniegtu prasību tiesā, tad viņam atzītu rīcībnespēju un tas atbrīvotu no parādiem. bet tad viņš zaudētu iespēju kaut cik normāli dzīvot - ar auto pie stūres pat nevarētu braukt.

trakāk ir tas, ka viņa mamma un oma zināja, ka viņiem ģimenē šī kaite ir pārmantota visās paaudzēs (viņa tēvu nošāva, savas slimības dēļ bija ne tur, kur vajag iesaistījies). tēva māsa dzīvo kopā ar miljonāru, kas viņai nodrošina siltumnīcas apstākļus, lai tikai viņai nebūtu slimības saasinājumu (šizofrēnijas forma tā ir).

ja es un viņš pats to visu zinātu agrāk, tad nepieļautu, ka viņam darbā tik daudz stresa.

Skumji ka taa. :( Cilveeki veel jo projaam meedz kauneeties no shaada veida saslimshanaam, taapeec arii tiek izdariiti shaadi laacha pakalpojumi. Noteikti tev tas bija smags posms visu sho pieredzeet. :/

viegli nebija. īpaši pats attiecību pārtraukšanas brīdis, kad jājūtās kā maitai, kas pamet vīru grūtā brīdi - bet savādāk nevarēja, jo sākās ne tikai garīgas, bet arī fiziskas ciešanas...

tagad gan mums ir ļoti jaukas un darudzīgas attiecības. ļoti ceru, ka viņš satiks kādu foršu meiteni, kurā iemīlēsies un vismaz uz pāris gadiem aizmirsīs par savu slimību.

Attiecībās (jebkurās) tas nav pieļaujams.
Ja bērns kaut ko tādu ģimenē dara, tad noteikti vecākiem jārīkojas un jāieskaidro, ka tā nedrīkst un jāmeklē cēlonis, un jārisina tā lieta, lai neaiziet tālāk, jo tas tiešām nav normāli.
Ja pieaudzis cilvēks tā dara, manuprāt, jau ir par vēlu viņu pārmācīt un ar tādu nav ko turpināt attiecības.

ja es kadreiz ko panemu(nevis nozogu, ka seit gribetos meitenem teikt), tad kadus santimus lidz latam. ja man vajag vairak, tad pasaku, ka panemu vai paprasu(lielakas summas gadijuma), lai nav situacija, ka cilveks grib piecuku izvilkt veikala pie kases, bet nav, jo majas tika iznemts. mums vispar attiecibas nav viss tik strikts. ja vinam ko vajag, mierigi var aiztikt manu somu. nesaksu uzreiz brekt par kaut kadu privato telpu. vienigais nekad neaiztiekam otra darba lietas un papirus.
bet toties es uzskatu, ka berni gan nedrikst nemt no vecaku maka. vispar! kapec? jo viniem vel nav izpratnes par to naudas padarisanu, nezin, ka varbut ta summa ir atlikta teriniem. pietam, kaec nemt, ja pa lielam visu -+ noperk?

No vīra maka nekad neesmu ņēmusi naudu, taču sīknaudu, ko viņš dažkārt nober uz palodzes, gan mēdzu savākt. Vairāk par dažiem latiem mans guvums nekad nav bijis :D

kad biju jaunāka, mammai jautāju naudu, teica,ka varu paņemt no maka - tie parasti bija santīmi, max 2 ls, jo vajadzības jau nebija nekādas dižās ap 12 - 15 gadiem. pēc tam ļāva pārskaitīt no konta-tad arī max 10 ls bija(citreiz vairāk,ja vajadzēja kaut kādām zālēm vai pārtikai, kas tika izmantots ģimenē). bet tā ņemt uz savu galvu naudu neņēmu , lai tikai nopirktu kaut kādu drēbes gabalu vai sazin ko :)

bet ar draugu mums ir tā,ka vienmēr viens otram pasakam, ka vajag naudu un tad jau ļauj paņemt no maka :D tas parasti ikdienas vajadzībām. ja ieplānots kaut ko lielāku pirkt, tad vienmēr norunājam kas un kā...

bērnībā, sanāca paņemt naudu no mammas maka, jo gribējās kko garšīgu, bet vairāk par 2ls, gan neesmu ņēmusi, pēc tam es par to domāju, un sirdsapziņa ņēma virsroku, gribēju pateikt taisnību, bet nekādi nevarēju atzīties, tad vnk kādu dienu, kad biju sakrājusi savu naudiņu, es viņai atdevu visu, ko biju ņēmusi bez viņas ziņas.
Un tagad es domāju, ka tas nebij īpaši pareizi, vienmēr ir jāpasaka, ja vajag, citādi tā tiešām skaitās jau kā zagšana.