jusu vecaki un jusu virietis

uo

es savējo iepazīstināju bez ceremonijām. vienā dienā bijām ārā pastaigāties un sākās negaiss. tad nu gājām pie manīm. visa iepazīstināšana.
maniem vecākiem draugs patīk, tētis,kad iedzēris saka- foršs čoms :D
es drauga vecākiem patīkot. vismaz tā saka draugs, bet attiecības ir neitrālas. baigi nečupojamies.

Uh, es ļoti baidījos no iepazīšanās ar viņa vecākiem, jo viņi ir izteikta krievu inteliģences ģimene- kupla, turīga un ļoti saticīga. Es latviete, kura augusi tikai ar mammu. Jebkurā gadījumā, zinu, ka viņi mani ir ļoti iemīlējuši un ļoti pieņem, bet toreiz bija bail iepazīties, lai gan pati esmu pastāvīga un savā vecumā pietiekoši daudz sasniegusi, lai nejustos neērti viņu kompānijā:)

Iepazīstināšana sanāca pavisam nejauša-biju ar savējo pilsētā,mamma arī,bet es to nezināju,vnk veikalā saskrējāmies :D tad jau nekas cits neatlika kā iepazīstināt :D
Un kā vēl patika,manai mammai beidzot bija dēls,kuru žēlot un ucināt,un pa jokam teikt kāda viņam "laime" manā personā gadījusies :D

Es viņa mammai nepatiku,jo mums atšķīrās viedoklis un varēju arī kko pateikt pretī,ja visu laiku aizrādīja.
Ne vienmēr tie vecāki sava bērna otro pusīti pieņem uzreiz,citiem paiet kāds neliels brīdis,līdz viņi Tevi iepazīst līdz galam,citiem vispār vajag gadus,lai beidzot saprastu un samierinātos ar bērna izvēlēto partneri.

maniem vecaakiem maneejais nepatiik. vispaar neviens mani nesaprot un uzskata, ka es neesmu normaala :D gan jau esmu sheit jau mineejusi -mans viirietis ir 28 gadus vecaaks par mani.
iepaziistinaaju bez liekaam cerimonijaa, atvedu maajaas, kad bija daarza sveetki un visus iepaziistinaaju. tas bija mulsinosh notikums.
mamma katru dienu saka, lai vinju pametot :D
viiriesha vecaaki diemzheel ir mirusi

liene, kaa tu sarunaajies ar vinja vecaakiem - krieviski? man reiz bija krievu puisis un es nespeeju vinja vecaaku klaatbuutnee paarpljaut vaardu krieviski, kgan runaaju normaalim, bet man bija bail,ka kko ne taa pateikshu. tad nu runaaju latviski un vinji uzskatija,ka taa ir liela necienja

Vāvere nu gan drosminiece! :D :)

Mana māte pieņem, jo es pieņemu, kaut gan kādreiz ir izteikusi šādas tādas piezīmes, bet es tāpat neklausu.

Jasmīna Vāvere - cik tad Tev ir gadu ?

Jasmīna Vāvere, tev nu gan ir drosme :D
Mans vīrietis ir par mani 20 gadu vecāks, un man bija ļoti bail viņu rādīt saviem vecākiem. Es viņu tā lēnām un uzmanīgi vedu pie sevis uz mājām, bet nevienam neteicu, kas viņš ir. Teicu, ka pa darba lietām. Līdz mans mazais brālis visiem izstāstija, ka redzēja kā mēs aiz krūmiem bučojamies :D Bet mani vecāki neko neteica un nesaka joprojām. Citreiz kādu jociņu izsper par vecuma starpību, bet visā visumā man liekas, ka viņiem nav pretenziju. Omēm viņš patīk :D
Esmu iepazīstināta ar viņa māsu, bet īsti nesaprotu vai viņai patīku. Izturās viņa pieklājīgi.

Kad sākām tikties, as tudējām Rīgā. Vienreiz, aizvedot mani mājās, ienāca uz tēju, - tā iepazinās ar krusttēvu. Ar mammu - ā, kad iebraucām pakaļ mantām, ko viņa man deva līdzi uz kojām.
Ar krustmāti un brālēnu - Lieldienu piknikā - tad jau bijām saderinājušies.
Vīrs tika uzņemts ļoti labi.
Es gan neesmu mīlēta - viņa mamma mani necieš ne acu galā, bet ceru, ka ir sākusi samierināties. Ar vīratēvu attiecības neitrālas, jo pa vidu ir vīramāte. Viena vecmamma, kas jau diemžēl ir mirusi, mani pieņēma kā mazmeitu, otrā vecmamma (vīramātes mamma) - pieklājīgas attiecības, bet nedomāju, ka esmu īpaši mīļa viņai.

abi studējām

Jasmīna Vāvere- pārsvarā latviski, kādreiz arī krieviski. Gan viņi, gan es brīvi pārvaldām abas valodas, tāpēc mums nav nekādu problēmu:)
Par tavu bijušā situāciju- Tev nekādā gadījumā nav jājūtas neērti. Fui, ja mana drauga vecāki uzskatītu runāšanu latviešu valodā par necieņu šeit, es laikam iebelztu pa galdu kārtīgi:D (nebija domāts "Pa galvu":D)
Manuprāt, tas atkarīgs no ģimenes. Manējā vecāki ir mans piemērs. (Žēl, ka par saviem nevaru teikt to pašu). Viņi, par spīti visam, ir veiksmīgi uzņēmēji Latvijā un ir ļoti inteliģenti un labsirdīgi cilvēki:) Es priecājos, ka draugs ir audzis šādā ģimenē:)

Jasmīna Vāvere- ja nav noslēpums, tīri intereses pēc, cik tev ir gadi un cik tavējam?:)

Liene, mana vīramāte uzskata, ka viņas klātbūtnē runāt latviešu valodā ir nepieklājīgi.

Tava situācija izklausās forša :)

Sanchoms, man ir 24 gadi. Nekaada drosminiece jau neesmu, ko gan tur baidities. pa galvu jau nesitiis man vecaaki :D

Liene, man ir 24, maneejam tuliit buus 52.

Es esmu pieņemta, draugs ir pieņemts. Viss vislabākajā kārtībā. Esam draudzīgi, neatkarīgi sazinamies savā starpā, ja kāda nepieciešamība.

Vispār nekad savā un draugu pieredzē neesmu saskārusies ar situāciju, kad vecāki nepieņem bērna izvēli.
Es pat īsti nesaprotu, kā tāda situācija var izveidoties. Kas ir tie iemesli, kādēļ nepieņem - nepatīk, kā izskatāties, kā uzvedaties, kas cits?
Vai tiem vecākiem kaut kādi kompleksu, dzīves neapmierinātības tarakāni galvā?

Vāvere, ar drosminieci es vairāk domāju nevis attiecībā uz vecākiem, bet pašu vīrieti, piemēram, gadu gaitā. :)

Vāvere - un cik jūs ilgi esat kopā? tādu vecuma starpību es pirmo reizi redzu :) manā draugu lokā lielākā gadu starpība ir 15 gadi.

Uh, interesanti. Pamatīga starpība, bet ja abiem kopā ir labi, kāpēc gan nē? Kaut gan var jau saprast ari vecākus-mana mamma noteikti noģībtu:D

Anne bet kāda tava vīra vecākiem tautība, jo man jau liekas, ka ir tautas, kuriem tas tiešām ir pieņemts nepieklājīgi? Man, piemēram, liekas, ka ir nekorekti, dzīvojot Latvijā, kur valsts valoda ir latviešu, uzskatīt par nepieklājīgu runāt šādā valodā? (Lai gan es neesmu nekāda "visu Latvijai"partijas biedre un esmu ļoti draudzīga noskaņota pret krieviem)":)