sava un apkārtējo pieredze (apkārtējo - cik daudz - 5-6 cilvēki) nav pietiekams skaits, lai sludinātu, ka ĢĀ nav vajadzīgi.
Forši, ja uzreiz dodas un zina savu problēmu, bet es labāk eju pie ĢĀ, jo šie vārdi Es jau zinu labāk par ārstu, kas man kaiš nav domāti man + ar nosūtījumu es ietaupu krietnu naudas summu
ir atšķirība starp ģenētiķi un ārstu-ģenētiķi.
Visiem ārstiem jāsaskaras ar slimiem pacientiem. Taču pastāv iespēja tos izārstēt. Vot ārsts ģenētiķis pagaidām vismazāk var palīdzēt saviem pacientiem...Ok, tu vari pateikt kurā hromosomā ir delēcija vai translokācija, bet pagaidām mēs arī tālāk netiekam. Izārstēt ne, atvieglot simptomus.
Personīgi es nemācītos RSU 6 gadus + rezidentūru, tad tiešām dotos uz LU biologiem. Tas omulīgais kungs no Bez Tabu pelna labu piķi savā Genera, bet nav ārsts. Viņš arī mums lasīja lekcijas, interesanti....
cloo Analiizes gan vareeji uztaisiit. Daudzas kaites tiek atklaatas tikai tad, kad taas ir ielaistas un taam vajag zaales, lai gan uztaisot laiciigi analiizes, vareeja pamaniit tendenci un varbuut pat visu savest kaartiibaa tikai ar pareizu uzturu vai ne tik speeciigas zaales. Paaugstinaats holesteriins, paaugstinaats cukura liimenis, siiks, bet hronisks iekaisums kaut kur organismaa - tie visi saakumaa neliek par seviim maniit.
Piekrītu meksikanka par to, ka ar nosūtījumu lētāk sanāk! Un ja nevar kaiti saprast, tad labi ir pie ĢĀ doties.
Bet, piemēram, manai ĢĀ rindas ir TĀDAS! un pieraksts neko ar nedod. Neplānoju tak mēnesi uz priekšu, ka iešu pie ģimenes ārstes, lai varētu pierakstīties, bet tāsrindas tiešām nomoka vairāk nekā pati slimošana. :D
Ja jau iesākām tēmu, tiešām RSU ir tik šausmīgi grūti mācīties, ka neredz neko citu, kā tikai grāmatas, kur nu vēl apvienot ar darbu? Autorei - ej mācīties to, kas patīk. Attīsties, brauc uz semināriem, kongresiem, un būsi pieprasīta. Lai gan, manuprāt, ģenētiķis nav tā pati labākā profesija Latvijā, kurai ziedot 12 gadus.
Simbinja Pazīstu veselu kaudzi ar RSU ''mazajiem mediķiem'', kas vēl mācās - nav tik traki, vienkārši jāmīl tas, ko mācies, tad viss ir ok. :) Ja māk saplānot laiku, tad arī atliks laiks atpūtai, bet jāmācās ir diezgan daudz!
Par ģimenes ārstiem - no savas pieredzes un ģimenes,draugiem,paziņām arī piekrītu teiktajam, ka tie tiek neapmeklēti jau gadiem - vai nu uzreiz dodas pie attiecīga ārsta, vai piezvana, lai atstāj reģistratūrā nosūtījumu uz konkrētu iestādi ar tādām un tādām sūdzībām.
Negribētu iet pie daktera, kurš negribīgi mācījies to, kas ne īpaši, bet sapņo par to, ko varēja izvēlēties.
Ir izcili speciālisti, kas savulaik sapņojuši par vienu specialitāti.. bet likteņa ironijas kārtā nokļuvuši cituviet.
Ja cilvēks (jebkuras porf pārstāvis).. pēc dabas cenšas visu izdarīt pēc labākās sirdsapziņas, ir atbildīgs un apzinīgs.. viņš spēs izdarīt kvalitatīvi gandrīz jebko! Un labus vārdus par viņu teiks gan kā par patologanatomu.. gan kā par ausu ārstu :)
Kā tad topošie dakteri bieži izvēlas savas profesijas? Ļoti reti ir tādi, kas no pirmajiem kursiem kaislīgi turas pie vienas konkrētas specialitātes. Citiem iepatīkas kardioloģija tāpēc, ka ir skaista nodaļā, cits vnk dievina tās specialitātes profesoru un grib līdzināties. Citam patīk kolektīva atmosfēra traumās.. Citam patīk neiroķirurģija, jo tas ir vienkārši KRUTI!
Tā kā iemesli kāpēc specialitāte tiek izvēlēta.. nav tik nozīmīga manās acīs. Jo vairāk interesējas par konkrētām lietām, jo labāk tās izprot un padodas :)
NMPD ārsti (vismaz Rīgā). Citu ārstu Rīgā ir pārpalikums (par ko pēdējo gadu studentiem ziņo slimnīcas vadība).
Nevarētu iet strādāt par ģenetiķi, jo tur kādi 90% pacientu ir bērni, no kuriem vēl 70% nomirst pirmo triju gadu laikā. Mums stāstīja, ka ģenetiķi ļoti ātri kvalificējas citā specialitātē.
3
