Draugs grib uz LV.

 
Reitings 38
Reģ: 02.11.2011
Jau vairāk kā gadu dzīvoju ar savu draugu ārzemēs. Uz šejieni atbraucām, jo es tā vēlējos. Viņš arī gribēja, bet tomēr gribēja arī palikt Latvijā pie ģimenes. Mani Latvijā nekas nesaista, nevēlos savu dzīvi tur turpināt. Bija problēmas arī ar finansēm Latvijā, tāpēc nolēmām braukt uz ārzemēm. Šeit abi strādājam, nepelnam pārāk daudz, bet ir stabils darbs, stabili ienākumi un visam pietiek.
Problēma ir tajā, ka draugs ļoti grib dzīvot Latvijā, tuvāk savai ģimenei. Es redzu, jūtu kā viņš pārdzīvo, cik ļoti viņu neapmierina dzīve šeit, cik ļoti viņš grib atpakaļ uz Latviju. Gandrīz katrā lielākā vai mazākā strīdā viņš izmet kaut ko par to, ka šeit negrib. Esam par to runājuši, esmu teikusi viņam, ka negribu atgriezties. Viņš saka, ka grib ar mani dzīvot kopā, esmu viņam svarīga un vajadzīga, bet viņš šeit nav laimīgs. Mēs nespējam atrast zelta vidusceļam.
Esmu gatava viņam sekot uz jebkuru vietu, lai tik būtu kopā ar viņu, bet es nevēlos atkal dzīvot Latvijā bez stabiliem ienākumiem, tajā negatīvajā vidē. Labi atmaksātu darbu mums tur abiem nedabūt. Vēlreiz iespēja uz šejieni atbraukt atpakaļ nebūs. Man ir bail no tā visa! Vēlos būt ar viņu kopā, mīlu viņu no visas sirds, bet man bail, ka kādu dienu viņš aizies, aizbrauks prom, jo neizturēs dzīvi šeit.
Pat nezinu, ko gribu no Jums, laikam jau izkratīt sirdi un paklausīties kādu viedokli no malas.
26.06.2013 15:53 |
 
Reitings 13796
Reģ: 23.10.2010
Es domāju tā, vidusceļš - 3x gadā uz LV un nokārtojiet, lai tie mājas darbi apdarīti, būs draugam sirds mierīga-ja tas ir tas, par ko pārdzīvo. ;)
26.06.2013 16:31 |
 
Reitings 1714
Reģ: 15.08.2012
Ak, mūžs! Nu gan ir ideja - vecvecākiem pārvākties uz ārzemēm. Tā, patiesībā, bez vajadzības, atstāt dzimtās vietas. Protams tur nekas nevar sanākt. Un āķis nav tajā pamest visu, bet gan kā rakstīju - emocionālajās vajadzībās. Nabassaitē. Tev tādas nav un tāpēc nevari iejusties sava drauga ādā.
26.06.2013 16:32 |
 
Reitings 38
Reģ: 02.11.2011
DIO, varbūt kādreiz tā arī jāizdara, ja nevarēsim atļauties abi dabūt atvaļinājumu un aizbraukt. Arī es viņa ģimenei esmu pieķērusies kā savējiem, arī man viņus gribas biežāk satikt, tāpēc vienmēr braucu arī uz Latviju.
26.06.2013 16:33 |
 
Reitings 143
Reģ: 15.06.2010
Es esmu ar visām 4ām semas teiktajam.
26.06.2013 16:33 |
 
Reitings 419
Reģ: 29.01.2009
Ir cilvēki, kas lieliski iedzīvojas ārzemēs, viņi it nemaz neskumst pēc Latvijas (jo es tieši skumstu pēc tās sajūtas, kāda pārņem, esot mājās..).. Bet ir cilvēki, kas nekad nespēs iedzīvoties ārzemēs.. Jā, ir apziņa, ka tu pelni daudz vairāk, nekā strādājot Latvijā, bet izslēdzot domas par naudu, nekur nepazūd sajūtas un domas, ka tik ļoti gribas būt mājās. Nezinu, kā apskaidrot to sajūtu..

Un kāpēc daudzas pārmet, ka "ko tad viņš uzreiz te darīs? dzīvos vecākiem uz kakla utt?". Kāpēc ir uzskats, ka atgriežoties no ārzemēm nav iespējams normāli dzīvot? Ok, varbūt ir pa pilnam gadījumi, kur aizbrauc tikko pēc 12. klases beigšanas.. Bet nu, nejau visi piemēri ir tādi.
26.06.2013 16:33 |
 
Reitings 4703
Reģ: 20.04.2012
_paris,

kas tie pa rmājas darbiem, kas viņam jādara?
26.06.2013 16:33 |
 
10 gadi
Reitings 1513
Reģ: 29.01.2009
Katram sava dzīves pieredze un skatījums uz lietām.
Par ģimeni - žēl, ka daudzas nesaprot, kā ģimene var būt tik svarīga. Un vīrieti, kurš uztraucās par saviem vecākiem, vecvecākiem saukt par sievišķīgu un memmīti. Ne visiem ir jauni un sprauni vecāki, kas ar visu tiek galā.
Ja viņi dēlam dzīvē daudz ir devuši, tad loģiski, ka dēls grib dot atpakaļ un pārdzīvo, ja nevar to izdarīt. Ka esot ārzemēs, pelnot it kā lielo naudu, zin, kā iet vecākiem - cīnās ar darbiem, varbūt kaut kas paliek nepadarīts.. Loģiski, ka cilvēkam grūti.
Kā jau viena meitene minēja - nekāda nauda neatsver to, ja visu laiku jādomā par ģimeni.

Es tieši tādēļ nevarētu aizbraukt prom no Latvijas - prom no ģimenes, no mazajiem krustdēliem, negribētu, pārāk spēcīgas saiknes!

Varbūt jums der ieteikums par biežāku ciemošanos? Un nolīgt kādu strādnieku, kas izdarītu nepieciešamos darbus?
26.06.2013 16:34 |
 
Reitings 6037
Reģ: 10.08.2011
Varat man mest ar akmeņiem, bet draugs/draudzene manā uztverē nav ģimene. Tad, ja būtu bērns vai precējušies, tad jā.
Kā jau teicu, vecāki nav mūžīgi

Tur tā lieta! Tādēļ jācenšas pavadīt mums kopā dotais (īsais) laiks pēc iespējas vairāk.
26.06.2013 16:35 |
 
Reitings 17203
Reģ: 08.05.2010
Man jau liekas ja ir gribas spēks tad var ar šeit Latvijā darbu atrast, tie kas saka ka nevar nemeklē pietiekami labi, vai ar nav nekādas profesijas apgūtas kā tādas. Kopumā domāju ka ja mīl viens otru tad tam nav nozīmes kur dzīvo. Man būtu vienalga ka būtu no algas līdz algai jātaupa nauda un nevarētu iegādāties visu ko vēlos ja vien zinātu ka cilvēks kas man blakus būtu laimīgs. Un var jau ar saprast ka puisis grib par savu ģimeni ar rūpēties, tas ir tikai normāli, jā būtu jāveido ar sava ģimene un tā tālāk, bet neuzskatu, ka tas būtu iemesls lai aizmirstu par iepriekšējo.

Nu ko daudz varianti jau nav principā :

Vai nu brauciet abi uz LV;
Abi paliekat UK vai kur nu vel;
Šķiraties;
Tu strādā UK un viņš strādā LV, laiku pa laikam braucot ciemos viens pie otra, kamēr izdomā ko iesākt tālāk.


Un saki ka otro reiz tāda iespēja nebūs atrast uk darbu, zini ja pirmo reiz atradi tad otro reiz ar atradīsi, jo uzņēmīgi cilvēki var atrast darbu, varbūt grūti ar būtu (gal LV gan ārzemēs), bet VAR.
26.06.2013 16:35 |
 
Reitings 524
Reģ: 28.05.2013
nu nezinu, varat teikt ko gribat - ģimene ir un paliek ģimene, kas vienmēr tevi mīlēs,lai kur tu būtu. bet tavam draugam beidzot ir jāpieaug, jābeidz čīkstēt un jāsāk domāt par jaunas ģimenes veidošanu!

ja es aizbrauktu citur dzīvot un tiešām labāk dzīvot nekā te LV, tad mana ģimene nemūžam nepieļautu, ka es dēļ viņiem atgriežos atpakaļ.

labi,saprotu ģimenes saites utt. utjpr. BET tak jādomā reāli - no tā vien neizdzīvosi.

atbrauks atpakaļ uz Latviju tavs draugs, sapratīs, ka dzīves apsātkļi pasliktinās, ātri vien gribēs atpakaļ...
26.06.2013 16:35 |
 
Reitings 13796
Reģ: 23.10.2010
DIO, prasi autorei - nu sapratu, ka kaut kādas lauku(?) mājas, tad noteikti zāle jāpļauj, pat nezinu :D Bet, lai kas tas būtu, par to var samaksāt!
26.06.2013 16:36 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Varat man mest ar akmeņiem, bet draugs/draudzene manā uztverē nav ģimene. Tad, ja būtu bērns vai precējušies, tad jā.


Šim jāpiekrīt. Es rakstīju no sava skatu punkta - esmu precējusies un dzīvoju ārzemēs, skumstu ar sirdi pēc LV un vecākiem, bet nekad tur neatgrizīšos uz patstāvīgu dzīvi, ja nepiespiedīs valstiski apstākļi.
26.06.2013 16:39 |
 
Reitings 4703
Reģ: 20.04.2012
Bet, lai kas tas būtu, par to var samaksāt!


_paris, taisnība.

Laikam tā bija vecene, kas teica, ka katram tā nabasaite ir dažāda izmēra, arī tiesa.
Un tomēr man liekas pēc lasītā, ka autore kaut ko noklusē, esmu šodien dikti ziņķarīga :D
26.06.2013 16:39 |
 
Reitings 38
Reģ: 02.11.2011
Varat man mest ar akmeņiem, bet draugs/draudzene manā uztverē nav ģimene. Tad, ja būtu bērns vai precējušies, tad jā.

Es viņu uzskatu par savu ģimeni un viņš mani arī, tikai ar atšķirība starp mīļoto sievieti un vecākiem,vecvecākiem. Nav jau tā, ka neplānojam būt kādu dienu sieva un vīrs, mamma un tētis.

_paris, DIO, tie ir visi dārza darbi, dzīvokļa darbi, jo vectēvs vairs nav tādā stāvoklī lai darītu visus vīrieša darbus un vecmamma nav tik spēcīga, jo ir problēmas ar muguru. Un nav runa tikai un vienīgi par fizisko, bet arī par emocionālo.
Man laikam to nesaprast, jo nav tik tuvas attiecības ar ģimeni.
26.06.2013 16:41 |
 
Reitings 38
Reģ: 02.11.2011
DIO, raksti, ko tev šķiet, ka es noklusēju?
Ja vēlēšos atbildēšu uz to jautājumu.
26.06.2013 16:42 |
 
Reitings 6037
Reģ: 10.08.2011
Nu tad varbūt ir iespēja viņam uz kādu mēnesi atgriezties LV, paskatīties, kas un kā un varbūt situācija atrisināsies jums labvēlīgi.
26.06.2013 16:43 |
 
Reitings 1446
Reģ: 20.12.2011
Es nesaprotu kā jaunam cilvēkam var nebūt, ko darīt ārzemēs pilsētā? Jūs taču nedzīvojat nomaļā lauku ciematā ar 100 iedzīvotājiem? Jā, var trūkt ģimenes, bet ar ārzemniekiem iedraudzēties ir vēl vieglāk kā ar latviešiem, aizej uz bāru un par katru šādu vakaru paziņu, draugu pulks paplašinās. Bet, jā, cilvēki ir dažādi...
26.06.2013 16:44 |
 
Reitings 524
Reģ: 28.05.2013
priekš kam tad to dārzu, ja nevar tikt galā? lai pārdod zemi un dzīvo un beidzot atpūšas no darbiem vecvecāki.

Ok, tu minēji, ka jāpalīdz vecvecākiem. bet kas ar drauga vecākiem-tēvs un māte?

Par dzīvokļa darbiem- lai paņem atvaļinājumu, atbrauc, paņem palīgu un izremontē to dzīvokli. bet tā savādāk es pat nevaru iedoma'ties, kas tie par mistiskiem darbiem visu laiku dzīvoklī. tak ne jau istabas izslaucīšana???
26.06.2013 16:44 |
 
Reitings 13796
Reģ: 23.10.2010
Life is life, man arī daudz ko gribās, bet gribēt ne vienmēr ir varēt. Jā, vecāki noveco, ir jāpalīdz un strādājot&pelnot, jūs to variet izdarīt, nokārtot, mūžīgi nevarēs rociņu paturēt, vecākiem arī jāsaprot, ka bērni izaug un veido SAVU dzīvi.
26.06.2013 16:46 |
 
Reitings 38
Reģ: 02.11.2011
zii, drauga vecmamma ir cilvēks, kas ies līdz galam, kamēr kādu dienu tajā puķu bodē sabruks. Mēs vairākas reizes esam centušies pierunāt viņu samazināt dārzu.
Dzīvokļa darbus var izdarīt, tā kā tu teici un šovasar to arī izdarīsim.
Tēva nav!
26.06.2013 16:47 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online (2)