Ļoti labi saprotu tavu draugu, bet neaprotu tās meitenes, kuras saka, ka taču vecākiem ir sava dzīve, lai paši tiek galā un tā tālāk. Tas, ka autorei nav sirsnīgas attiecības ar savu ģimeni, nenozīmē, ka arī draugs no tām var atteikties - es arī nevarētu dzīvot ilgstoši svešumā vienalga ar cik ļoti mīļu puisi man, ja mana ģimene, vecāki, vecvecāki būtu šeit - Latvijā. Tās, kuras gudri saka, ka vecāki nav mūžīgi - protams, nav un tas tieši nozīmē, ka gribas vairāk laika pavadīt kopā, palīdzēt, rūpēties, atbalstīt.
Par lauku mājas pārdošanu - vispār kaut kāds murgs, neviens īsts lauku cilvēks, kurš mīl to, ko dara un vietu, kur dzīvo (cik saprotu šajā gadījumā tas tā ir) nekad mūžā to nedarītu un labi, ka tā!
Protams, risinājumi ir dažādi, bet man arī šķiet, ka tev būs vien jāpiekāpjas (un es tavā vietā to darītu) un pamēģinātu atgriezties Latvijā, bet nu es arī esmu ļoti patriotiska un nezinu kam būtu jānotiek, lai apsvērtu iespēju uz ilgu laiku doties prom. Man ārzemēs sapelnītā nauda (un kā saprotu, nemaz tik liela tā arī nav) būtu nieks pret to sajūtu, ka esmu prom no sev mīļiem cilvēkiem (šajā gadījumā ne par tevi, bet tavu draugu)