nedzīvojam kopā

430

Reģ: 21.06.2013

Man ir nedaudz pāri 30, viņam 40. Ar draugu satiekamies jau vairāk kā trīs gadus. Redzamies katru dienu, jo strādājam vienā darba vietā. Viss ir gandrīz ideāli, nu ir nelieli kašķi, bet tas jau ir katram. Bet ir viena problēma. Mūsu attiecības stāv praktiski " uz vietas". Kādā stadijā tās bija trešājā mēnesī tādas tās ir tagad, nekas nemainās. Brīvdienas un Svētkus mēs svinam kopā, darbdienās arī bieži esam kopā, bet ne viņš mani bildina, ne par dzīvošanu kopā nav šo triju gadu laikā bijusi ne viena saruna. Mūsu attiecības ir kā tikko iesākušās. Kā Jūs uzskatāt vai šīm attiecībām ir nākotne, it kā jau mani viss apmierina viņa rīcībā, bet vienmēr gribas kaut ko vairāk, jo nav jau mums 18. ( Piebildīšu m, ka man jau ir bērns -9 gadi no pirmās laulības, kur šķirta jau 8 gadus atpakaļ)

21.06.2013 11:48 |

Aleksandro

1579

Reģ: 04.04.2013

Vai esi teikusi, ka kopa dzīvot gribi?

21.06.2013 11:50 |

besame

5075

Reģ: 19.04.2013

Par jusu attiecibu nakotni spriest mes nevaresim....
Bet noteikti vajag vinu informet, ka tu gribetu dzivot kopa?!
Visticamak, ka vinam ir labi ka ir un neko negrib mainit. Vnk skaidri un gaisi pasaki, ko velies. Thats all:)

21.06.2013 11:52 |

priori

6037

Reģ: 10.08.2011

Jāpasaka savas vēlmes. Ja viņš domā pretēji, tad nav ko tērēt laiku..

21.06.2013 11:54 |

Sany

8272

Reģ: 29.01.2009

nu te nekas nelīdzēs kā tikai runāšana. visticamākais, ka viņš vnk piekopj šādu dzīvesveidu. nav nekādas atbildības un dara ko grib. es tiecos domāt, ka bez tevis viņam ir vēl kāda. nav teikts, ka viņiem ir nopietnas attiecības, bet vīrietis vienu sievieti izklaidei tik daudz gadus parasti netur.

21.06.2013 12:00 |

avene2

430

Reģ: 21.06.2013

Citas viņam nav, to es zinu 100 procenti, jo praktiski viņš ir manā redzes lokā gandrīz visu laiku, vēl ir problēma tā, ka viņš sava darba dēļ ir ļoti aizņemts ( vēl otrai viņam neatliktu ne laika, ne arī enerģijas). Teikusi ko gribu neesmu, jo uzskatu ka par to ir pirmajam jārunā vīrietim. Bet es domāju, ka viņš nojauš to, ka man viņa brīžiem pietrūkst.

21.06.2013 12:15 |

aloe

5481

Reģ: 17.08.2010

bet ne viņš mani bildina, ne par dzīvošanu kopā nav šo triju gadu laikā bijusi ne viena saruna.

Jūs esat kopā 3 gadus un vairs nav 18 - kā pati minēji. Vai tiešām vīrietis negrib dzīvot kopā un lai būtu normālas attiecības? Hm.. te palīdzēs tikai izrunāšanās. No malas skatoties nav saprotama viņa rīcība, atbildi zinās tikai viņš pats.

21.06.2013 12:18 |

cloo

5941

Reģ: 30.10.2009

Ja gribi kaut ko mainīt, ne tukši bubināt, ka vīrietis nesaprot un nespēj nolasīt tavas domas, tad runā ar VIŅU!

21.06.2013 12:18 |

Nejautā!

349

Reģ: 28.04.2012

Piekrītu autorei, ka ideālajā varinatā vīrietim par tādām lietām kā dzīvošana u.c. jārunā pirmajam...bet nu 3 gadus turēt mēli aiz zobiem- to es nevarētu!

21.06.2013 12:23 |

womankind

13903

Reģ: 18.02.2010

Teikusi ko gribu neesmu, jo uzskatu ka par to ir pirmajam jārunā vīrietim. Bet es domāju, ka viņš nojauš to, ka man viņa brīžiem pietrūkst.

Vīrieši taču nenodarbojas ar filozofēšanu, nojaušanu, spriedelēšanu, kas ir diezgan tipiski sievietēm.
Viņi vai nu zin, ko grib un rīkojas, vai dzīvo apmierinātibā ar esošo situāciju.

Attiecību neatņemama sastāvdaļa ir savstarpējā komunikācija. Tikai tādā veidā ir iespējams uzzināt otra viedokli par dažādiem jautājumiem. Uz nojaušanu neko balstīt nevajag.

21.06.2013 12:24 |

začeits

4134

Reģ: 02.01.2011

Kāda viņam attiecību pagātne? Ir ar kādu kopā dzīvojis?
Bet,manuprāt, viņam ir ērti tā, kā ir šobrīd, tāpēc neko mainīt nevēlas.

21.06.2013 12:28 |

čāča

11698

Reģ: 29.11.2012

Varbūt nav gatavs dzīvot patstāvīgi kopā ar tevi + bērnu? ja pašam bērnu nav, tad ganjau ir grūti uzņemties atbildību par lielu bērnu. un savā ziņā palīdzēt audzināt.

21.06.2013 12:29 |

Sany

8272

Reģ: 29.01.2009

tev jau nav jālūdzas. es arī esmu pret to, ka sieviete par šādām lietām runā pirmā, bet tev ir tiesības noskaidrot patiesību. jūs neesat pazīstami 5 dienas. šeit, forumā, tu viņa domas nekad neuzzināsi. ja tu viņam nejautāsi, tad gaidīsi vēl 3 gadus? un ja tad neko? ko tad? vēl gaidīt? tā jau var bezgalīgi.
varbūt viņam ir savādāki uzskati un kādi īpaši plāni. varbūt viņam nav patstāvīgas dzīvesvietas vai pietiekoši labi iekārtotas (lai gan 40 gados šādām problēmām nevajadzētu būt, ja vien viņš nav nesen šķīries). vai arī grib dzīvot kopā tikai pēc kāzām. labi, labi es te sapņoju. tam, ko es tikko uzrakstīju, nemaz pati neticu. bet, kas to lai zina, dzīvē notiek visādi.

21.06.2013 12:33 |

avene2

430

Reģ: 21.06.2013

Ir viņam pirms manis bijušas attiecības ar kādām divām sievietēm. Tās arī ir bijušas diezgan ilgstošas, pa 4-5 gadi, bet arī viņi kopā nav dzīvojuši tikai satikušies. Izšķīrās viņš ar tām iepriekšējām , tāpēc, ka viņas ir viņu pametušas nevis viņš.
Vēl ir tāda problēma, ka viņš dzīvo ar māti, kuru vienu nevar pamest pat uz dažām dienām, kaut gan viņa ir fiziski aktīva un vesela. Bet arī pie sevis nesauc dzīvot, palikt gan pa naktīm esmu pie viņa palikusi. Es arī dzīvoju ar saviem vecākiem. Es domāju, ka mūsu situācijā tas arī ir vislielākais šķērslis, ka mēs abi dzīvojam ģimenēs nevis pa vienam.

21.06.2013 12:42 |

začeits

4134

Reģ: 02.01.2011

ar to arī vajadzēja sākt!

21.06.2013 12:43 |

Winterra

8191

Reģ: 01.11.2009

Nu, sāc ar to, ka pati izvācies no vecāku ligzdas!

21.06.2013 12:54 |

Annie

13628

Reģ: 29.01.2009

Tikai neej dzīvot pie viņa kopā ar viņa māti. Man kolēģe tā dzīvo un katru dienu čīkst.

21.06.2013 12:58 |

besame

5075

Reģ: 19.04.2013

Nezinu, mes kkadu pusgadu dzivojam ar vira vecakiem, dzivoklis bija liels. Loi patika, neviens nevienam nekrita uz nerviem....:)

21.06.2013 13:01 |

avene2

430

Reģ: 21.06.2013

Varētu jau dzīvot atsevišķā dzīvoklī, jo tāda iespēja pastāv, bet viņš jau diez vai pametīs savas mājas.

21.06.2013 13:20 |

Sany

8272

Reģ: 29.01.2009

nu tagad jau situācija paliek skaidrāka. manuprāt, vistrakāk ir ar to, ka viņš dzīvo kopā ar vecu, slimu, kopjamu māti, jo tu vari aiziet prom jebkurā brīdī, bet viņš nē. manuprāt, šīs situācijas ir diezgan traģiskas, bet, lai jaunie nenorakstītu savas dzīves kādu 10-20 gadu garumā, tad ir jāpieņem kopēja, kas palīdz ar visiem tiem darbiņiem, bet pašiem vnk jāiet apciemot viņa māti. manuprāt, pieaugušam vīrietim šīm lietām jābūt saprotamām, ja vien viņa mātes dienas nav skaitītas tiešā vārda nozīmē. kaut gan cik katrs nu uzskata, cik kāds ir slims. ir starpība, vai cilvēks ir pilnībā uz gultas vai viņam vnk grūti staigāt un reizēm uznāk sliktumi.
es arī ieteiktu nedzīvot pie viņa mātes. turklāt, izskatās, ka tas ir viņas vienīgais bērns, kuru viņa droši vien ļoooti sargā.

21.06.2013 13:22 |

Sany

8272

Reģ: 29.01.2009

nu redzi, pati pateici atbildi un nevag domāt un aplinkus jautāt, kāpēc viņš tev nepiedāvā dzīvot kopā. jo viņš zina, ka tev būtu smagi dzīvot kopā ar viņaveco slimo māti, viņas ieradumiem. turklāt, mēs zinām, ka veciem cilvēkiem ir grūtāk aprast ar jauniem cilvēkiem, jaunām situācijām un nedod dievs, ka vēl kkas ir jāmaina tieši ikdienas dzīvē. bet aiziet prom nav gatavs un nav spējīgs pateikt to savai mātei. jā, varbūt izklausās neželīgi, bet tā arī nav dzīve. to visu var atrisināt arī savādāk, dzīvojot atsevišķi.

21.06.2013 13:25 |