Bērnībā arī mēdzu būt mēnessardzīga, vienreiz gribēju pat kāpt ārā pa 5. stāva logu. Bet tagad, kad esmu pieaugusi tas mani piemeklē tikai un vienīgi tad, kad ir ilgāks stresa, uztraukumu periods. Mani vienreiz nosauca vārdā un es vienkārši kļuvu neizsakāmi dusmīga, bet tajā brīdī aši vien biju nonākusi atpakaļ gultā. Nu, vispār mistika ar to mēnessardzību.