manai māsai ir divi skaisti vārdi. man patīk. Bet ir viens uzvārds.
taču četri vārdi vienā - skan kā teikums.
man ir ļoti krievisks vārds. ņemšu vīra uzvārdu, jo cienu viņu un mīlu. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka vīra uzvārda pieņemšana ir sava veida cieņa un saplūšana vienā, tā pa īstam.
Lai arī pašai ir grūti atteikties no sava uzvārda, liekas, ka pazaudēšu daļu sevis, daļu sava rakstura un īpašību...tomēr- es iegūšu citu pusi, labāku :)
pasmejos par sevi, sakot, ka jūtos kā krievu partizāns, iefiltrējies latviešu ģimenē, jo topošajam vīram ļoti latvisks uzvārds :)