kas jums lika iemīlēt sportu?

Es vēl tik gaidu, kad kaut kas tāds notiks :D

Mani interesē kā ilgstoši saglabāt motivāciju? It sevišķi sportojot mājās.

Tā sajūta pēc tam, kad esi ko paveicis (vai tā būtu skriešana, vai kādi vingrojumi/programmas), ir neaprakstāma! :)
Un iemīlēt vari tikai to, kas patiešām ir Tavs :) Ja nepatiks skriet, nu tad tur neko nevarēs darīt - ar piespiešanos no tā negūsi pilnīgi nekādu baudu.
Lai izdodas! :)

Man ar sportu ir sliktas attiecības, bet kad mēs uzsākam savu kartēju mēnesi ilgo romāniņu, motivē tas, cik ātri uzlabojas distance/laiks/atkārtojumi. Vismotivējošākie, protams, ir rezultāti.

Sofija, varbūt uztaisi sienu ar smukiem dibeniem un citām motivējošām "before/after" bildēm?

Man sports iepatikās tad, kad beidzās obligātās mocības skolā, ciest nevarēju, vilkos kā veca vista un darīju darīšanas pēc.
Tagad mājās pasportoju, kad sanāk laiks, tīri prieka pēc, pašai motivācija uztaisīt pāris vakarus 70 presītes, vēlāk 80 utt. Ne katru vakaru stundām ilgi, tad, kad uznāk, pavingroju. Ļoooti gribētu uz kādu sporta klubu, bet tiešām nezinu, kur rast tik lielu motivāciju sevī.

Tev nav no kā kautreties:) Sporta zāle ir domāta lai tur iegūtu sev vēlamu formu vai lai uzturētu sevi formā, nevis lai tur defilētu pa "mēli".
Ja tev trūkst motivācija, tad varētu tev ieteikt:

1)Nofotogrāfē sevi, tad bildi izprintē un turi tur, kur tu diendienā to redzēsi
2)Sāc ar sportu nodarboties lēnām un pamazām, pierodi, jo ja pārpūlēsies, tad vēlāk būs dziļš riebums
3)Katru dienu lasi, kā arī skaties internetā citu cilvēku sasniegumus svara zaudēšanā un sportā
4)Pierunā nodarboties ar sportu ar kādu kopā
5)Nemet plinti krūmos, ja pēc pirmās vai otrās nedēļas neredzi nekādus rezultātus

Aina
pirmam kartam , man sports ka tads jau sen paticis, jau no mazotnes esmu gajusi florbola un vel sados tados sporta veidos. Partraucu jo sakas macibas leilajas klases un nespeju apvienot, tad viena diena izdomaju, ka varetu paskriet vnk tp,sapratu,ka skrienot 'nodzenu stresu,galvenais sevi neparmocit pasa sakuma kā jau mineji, lai neapnik :) ta nu skreju katru pavasari lidz pirmajam aukstumam, pa ziemu gribeju ar kko aizstat tp saku trenet vederu taisit pietupienus,tas laikam bija aiz garlaicibas , bet beigas tas viss iegāja sava ritmā. nedaru to katru dienu jo nepietiek liaka, bet arii nav jegas, sportoju katru otro vai treso dienu. tad nu luuk vajag atrast kkadu sportosanu kas aizrauj.
Piespiedu kārtā nekas ilgi nenot. lai veicas, ja veleis kko uzzinat vari drosi rakstiit, privati palidzesu kad un kaa varesu :)

Troy Diez vai līdzēs, jo izskats īsti nav motivējošais - neko negribu nomest. Vienkārši gribu lai ir spēks vairāk enerģija. Sākumā jau viss ir forši, bet tad nav laika, tad nāk miegs utt.

ES nevaru sportot majās,kādus workout , jo tad es slinkoju, bet ja man ir abonoments,tad ir jāiet,lai nauda neizkūpētu gaisā!:)

Vasarā uz sporta klubu neplānoju doties. Izmantoju vasaras iespējas, skriet un braukt ar riteni. Sportot sāku ar ļoti lielu piespiešanos. Pamēģināju skriet no rīta, tad vakarā un sapratu, kurā laikā patīk labāk (lai ir vēlme to darīt). Tā nu skrienu no rīta, jo patīkamāks pēc- efekts - esmu saklausījos sev tīkamu mūziku skrienot, kā arī ir enerģija tālākajai dienas daļai. Tas arī rada prieku. Ritenis - to atstāju vakaram, kad pēc kārtīgas darba dienas nobraucu, kādus 10km, lai izvēdinātu galvu un sakrājušās domas par dienā paveikto, vai nepaveikto. Mēdzu arī vingrot mājās, taču to vēl aizvien īsti nelabprāt vēlos darīt, būs ar sevi jāpacīnās vēl :D
Man nekas cits neatlika kā iemīļot sportu, jo izskatās, ka tas ir vienīgais ceļš uz skaistāku augumu. Sasparoju sevi tikai un vienīgi ar gribasspēku, kuru cenšos nepazaudēt, lai gan brīžam iet grūti, jo visgrūtākais to apvienot ar veselīgu ēšanas ritmu, t.i BEZ saldumiem :D
Atceros, ka pirmās reizes sporta klubā jutos tāpat, bet, visi tur iet, lai uzlabotu vai pamainītu savas aprises un lielākā daļa nemaz nepievērsīs tev uzmanību, jo ir aizņemti paši ar sevi un sportu. Vienkārši, dari, kas jādara un domā par rezultātu! :)

Tā sajūta treniņa laikā un pēc tam . Arī rezultāti

Man ne visai patīk monotoni sportot, toties vienmēr aizrāvusi dejošana vai piedalīšanās sporta spēlēs. Katram jāatrod savs. Protams, ļoti būtiska ir pacilājošā pašsajūta pēc sportošanas, gan fiziskā, gan emocionālā.

Pats no sevis iepatikās, ar laiku. Pēc sporta vienmēr jūtos pacilāta. Protams sākumā bija sevi jāpiespiež, bet tagad bez sporta nevaru. Un sports jau nav tikai iziešana paskriet vai aiziešana uz sporta zāli. Es ar draudzenēm, vienas draudzenes dēlu un dažiem kaimiņu sīčiem bliežam sētā futbolu. Citreiz dārzā uzspēlējam volejbolu, tas nekas, ka tīkla nav :D

Man iepatikās tad, kad atradu to, kas reāli patīk.
Tā nu es braukājos ar riteni gar jūru :)

Esmu kaut kaada mazohiste. Man sagaadaa baudiijumu taa vieglaa muskulju smeldze peec workouta un protams, visu laiku patiik sev uzstaadiit visaadus challenge. Kad nodarbojos ar sportu, esmu mieriigaaka. Man tas ir labs veids kaa izlikt lieko energiju, savaadaak saaku nodarboties ar mulkjiibaam (piemeeram, kaarteejo reizi paarbiidu meebeles vai spodrinu zaalespljaaveeju).

Iepazinos ar puisi, kas sportoja, gribējās sevi parādīt labākā gaismā, nekā īstenībā :D Tā nu neatlaidīgs darbs, gribi vai negribi treniņi pēc plāna, un pēc garās ziemas apkārtējie sāka izteikt komplimentus izskatam- pati pat nebiju īsti pamanījusi pārmaiņas. Bet tagad- vnk negribas laist vējā ieguldīto darbu. Kā arī - ir pārbaudīts- 1,2,3 mēneši bez sporta un ar neveselīgu ēdienu, kā draudzene Riepa ir klāt :D Un vēl, kad nesporto, tad viss aiziet nekontrolētā pašplūsmā, pasliktinās pašsajūta, parādās nīgrums utt. Sportojot sakārtojās veselība, tas arī motivē :)

Aina-Kur dzivo? Es nakamnedel uzsaku pirmo reizi iet uz sporta klubu. Laborat ietu ar tevi:) ja protams dzivo netalu un gribi. Man ari ta biku neerti iet:D

Palīdz apziņa, ka tas uzlabo veselību, jo pašsajūta tiešām ir labāka.
Patīk skats spogulī. (vienmēr gan gribas vairāk un labāk, bet tā ir laba motivācija turpināt)
Lieliska sajūta pēc treniņa kā arī treniņa laikā.
Dzen uz priekšu vēlme pierādīt sev, ka es varu to izdarīt. Pēc tam jau pierādīt sev, ka varu izdarīt labāk, tad vēl labāk. Šī pozitīvā cīņa ar sevi man neļauj apstāties un padoties.
Un, protams, gandarījums, ka esmu ieguldījusi laiku, pūles un ir rezultāti. :)

es tev ieteiktu iet nevis uz sporta klubu, kur tu individuali ar sevi strada, bet gan uz kadiem citiem veidiem, kur ir grupas, piemeram, aerobika, dejosana. tur treneres pavadiba visi kustas. bet ja viena busi, uzreiz ka piekusisi, saksi atpusties un rezultata tada dikdiena vien bus.

un sporta veidi ir tik dazadi! atliek vien izveleties. nav jau obligati jaskrien. ir peldesanas, ritenbrauksanas utt.

sasparoties treniniem var bridi, kad tev sak skist, ka skaists apgerbs uz tava auguma vairs neizskatas labi, jo figura ir tada nekada!