Sveikas meitenes...
vēlējos uzklausīt kādu, kam ir tāda pati pieredze, kāda man.
Gadu atpakaļ sākās problēmas ar vēderu un līdz ar to arī stress katru reizi ejot ārā no mājas, jo bija bail, ka nepaliks slikti. Ģim.ārsts nosūtīja pie gastrologa, tur gan čūska rīta, gan pa otru galu viss pārbaudīts, nekas nopietns netika atklāts. Papildus tam dažreiz sirdī iedūrās, dažreiz rokas svīda no uztraukuma. Mēnesi atpakaļ devos komandējumā uz otru LV galu un tur pēkšņi ne no kā palika pavisam slikti, vēders sajuka prātā, sirds stājās, sākās neizsakāmi krampji un trīcēšana. Tā tas turpinājās veselu diennakti no vieta, līdz brīdim, kad tiku mājās. Mājās es jūtos labi, šeit man nav nekādu problēmu, bet pēc tās organisma nojūgšanās gandrīz vai baidos iziet no mājas, jo ja nu atkal sākas viss tas pats.
Ārsts mani pārbaudot atkārtoti konstatēja, ka fiziska vainas nav un nostādīja fakta priekšā - veģetatīvā distonija. Izrakstīja man lexotanil un grandaxin, dzeru jau vairākas dienas, bet īsti vēl bailes nepazūd, kā arī joprojām izejot ārā metas nelabi.
Pastāstiet, lūdzu, arī jūs savu pieredzi, es nevēlos justies viena. Kā tikāt ar to galā? Vai tā maz pāriet?
5
