Nav bildinaajuma

Heartkller, kā kāpēc. Jo ir izmisums. Nu neseko tas solis. Nu a ko viņām darīt, sāk dīkt.
Kad esi jau precējies vai attiecībās esi pāris gadus un bildinājums vēl būs, tad viegli runāt. Bet ja reāli būtu pati tādā situācijā, ka 10 gadus tevi neprec, redzētu, vēl ne to vien darītu :)

Bet ja reāli būtu pati tādā situācijā, ka 10 gadus tevi neprec, redzētu, vēl ne to vien darītu.

Šobrīd esmu attiecībās 4 gadus. Es sevi, savu raksturu un savas rīcības zinu labāk par svešiem cilvēkiem, tāpēc atļaušos teikt, ka es neko nedīktu, jo tas būtu zem mana goda - spiest no vīrieša bildinājumu. Jā, man būtu skumji un es domātu par to, uz ko tad vispār tās attiecības virzās, ja 10 gadu laikā nav bijis bildinājums. Domātu, vai tiešām viņš neredz ar mani kopā savu nākotni, ka nebildina. Bet spiest vīrieti, kurš tātad negrib mani precēt(jo nav bildinājis), lai viņš tomēr mani prec - nē, paldies. Izspiests bildinājums man nav vajadzīgs. Tādam es tiešām neredzu jēgu, jo tas nav nācis no vīrieša tāpēc, ka viņš gribētu precēt, bet vnk tāpēc, ka sieviete izdīca. Tāpēc arī mazliet nesaprotu kāds citām no tāda izspiesta prieks, bet nu... acīmredzot ir. Un galu galā...nav jau mana dzīve. Lai dara kā grib.

kordelia

Bet ja pat čīkstēšana nelīdz, vai tad nav skaidrs, ka precēt nevēlas? :/ Nespēju iedomāties dzīvot tādās attiecībās kurās zini, ka nekad nekas nebūs.

Lai gan esmu vēl jauna, īstas attiecību pieredzes nav - zinu, ka kāzas ir tas, ko savā dzīvē vēlos :)
pamatā laikam ir veiksmīgā vecāku pieredze-precējušies 22 gadus, izaudzinājuši daudz jo daudz bērnus un galu galā joprojām laimīgi :)

Es biju kopā ar puisi 3 gadus, un kad viņam jautāju, kā viņš redz mūsu nākotni kopā, kādi ir plāni, tad neko prātīgu nevarēja pateikt, rezultātā - es aizgāju. Jo nekādu perspektīvu ar šo jauno cilvēku neredzēju, kaut arī viņu mīlēju.
Man nevajadzēja , lai man uzreiz ved pie altāra, jo biju jauna, tikko iestājusies augstskolā, bet tā drošības izjūta, kopīgi plāni, ka nākotnē varētu būt šis nozīmīgais solis. Ja mīl , tad mīl un par to nešaubās.
Draugam esmu skaidri un gaiši pateikusi, ka bērni, ja viņš tos vēlēsies no manis, būs tikai pēc kāzām.Un, lai viņš ar šo informāciju dara ko vēlas. Priekš sevis esmu nolikusi termiņu, ja līdz tam nekas nebūs-tad nebūs lemts. Neesmu čīkstējusi un nečīkstēšu. Es zinu, ko es vēlos.

Es tiešām apbrīnoju tās meitenes, kuras 10 gadus var vienkārši tāpat nodzīvot, zinot sevi, es tā nevarētu.
Manuprāt, ģimene sākas brīdī, kad tu apprecies. Un es vēlos ģimenei, vienmēr esmu vēlējusies.

Manuprāt, ģimene sākas brīdī, kad tu apprecies.

Šim pilnīgi piekrītu. Draudzenes dzīves laikā ir daudz+tiek mainītas kā zeķes,bet sieva,tas jau ir cits statuss.
Es,protams,neko nesaku par pāriem,kuri nevēlas precēties,tā ir katra pāra brīva izvēle un ne vienmēr laulība nozīmē ilgstošas attiecības.
Vienkārši man pašai būt par sievu nozīmē daudz.

at the end of the day-katrs dara tā,kā viņam ir ērtāk un labāk.

Man arī nav bildinājuma . Neko darīt , būs :D

Izklausās ka kordelia vīrietis zina, ka viņa tāpat neies prom, ja jau 10 gadus kopā. Viņs paliek/paliks pie sava un viss. Vai nu samierinies un dzīvo kā draudzene vai šķiries. Citu variantu tiešām nav. Varu derēt tavs vīrietis būtu šokēts, ja tu tiešām aizietu. ;)

Par tēmu. Esam kopā vairākus gadus, bet man vēl tikai 21, tāpēc par precēšanos nesatraucos. Bet draugs pats ir teicis, ka bildinās :) nu lai tā arī būtu :D

MAN vīrs ---Es tevi mīlu ,man ar tevi kopā ir labi ,u.t.t. ir mīļš ikdienā ,es viņam jautāju kapēc mani nebildināja --kļūdijos ,bet nevarētu iedomāties savu dzīvi ar citu......(viņa atbilde)
kAD IR SIEVAS STATUSS attiecībās nekkas nemainās......

Manuprāt, ģimene sākas brīdī, kad tu apprecies.

Šim īsti nepiekrītu, jo vārds "ģimene" manā izpratnē ir kas vairāk par zīmogu pasē vai statusu sabiedrībā. Cik gan ir precēto pāru, kurus par ģimeni būtu grūti nosaukt! :D
Es arī esmu ilggadīgās attiecībās un neesam precējušies, mūs tas pagaidām neinteresē.
Mēs labāk pa tiem tūkstošiem aizbraucam kādā tālākā ceļojumā. :D

Nu mūsu gadījums varbūt mazliet atšķiras no citiem.

Es domāju, ka grūtāk būtu tad, ja tā sieviete tiešām ir tāda kā tikai draudzene, bez kopīgas nākotnes, neziņā, kas būs, vai būs un vai viņš tevi vispār uztver nopietni.

Manā gadījumā mēs esam viens otram solījušies, ka būsim viens otram līdz mūža galam. Mums ir jau kopīgs īpašums, mums kopīga saimniecība, ir nākotnes plāni, kā jau es te kaut kad minēju, pat kapavieta mums jau ir kopīga sarunāta ģimenes kapsētā :D

Vien tas fakts, ka neesam oficiāli precējušies... Es jau ļoti gribu. Bet viņš saka, ka vairs nekad neprecēsies.

mums 2 bērni un neesmu saņēmusi bildinājumu :D Bet izlsot šo diskusiju es sāku par to domāt un sapratu,ka es vispār par to biju aizmirsusi... šad tad par to aizrunājamies,kā būtu ja būtu, bet nu man nav tā,ka tagad viss- mani nebildi,laikam nemīl... muļķības!jo neba tur kautkas baigi mainas pēc kāzām vai kā...man liela daļa paziņas,kuri pirms kāzām bija kā balodīši utt,bet pēc kāzām ātri vien attiecības apgriezās kajām gaisā... lielākā daļa ir izšķīrušies-Goda vārds!!!KUTKAD PIRMS KĀZĀM NODZĪVOJA 5;7;8 GADI.... PĒC KĀZĀM 2;3;4 GADI UN VISS...SpEle beigusies...kautkas tur tomēr mainās galvā cilvēkam uzsākot to parakstīto ģimenes dzīvi,,,
Mēs dzīvojam bez parakstiem un esam laimīgi,un kazas mums nav tik svarīgas .

Ja mani neprecētu pēc 10 gadiem, es domātu: ko viņam vēl vajag? Esmu atdevusi sevi visu, trešdaļu dzīves un tik daudz mīlestības, bet vienalga neesmu pietiekami laba, lai ar mani saistītos?

dzakonda, šis jautājums ir ļoti interesants no astroloģijas viedokļa. Ir pāri, kuriem ir labi kopā, apprecas un turpina dzīvot kopā ilgi un laimīgi. Bet ir patiešām ļoti daudz pāru, kuri pirms kāzām dūdo kā balodīši, bet pēc kāzām čiks vien sanāk. Tostarp ilgstošie pāri, kas 10 gadus dzīvo kopā un viss ir labi, tad apprecas un pēc 1 gada jau šķiras.
Astroloģiskajā kartē tas viss ir izskaidrojams. Vīrietim jau nekas nemainās. Jo par visām sievietēm vīrietim atbild viena planēta. Bet sievietei pirms kāzām par vīrieti atbild viena planēta, bet pēc kāzām - cita. Un ja nu tai otrai ir slikts izvietojums? Būs šķiršanās.
Tāpēc dažiem pāriem nudien labāk ir neapprecēties. Bet, ja tomēr grib apprecēties, tad jau laikus risināt šo jautājumu, lai pēc kāzām nav lielais surprise, kā tad tā, viss bija labi un te ne no kā šķiršanās.

kordelia, tīrākais attaisnojums, lai nesajustos vēl sūdīgāk.

Mademoiselle, bet vai tad man nav jāmeklē šajā situācijā labais? Lai būtu kaut kas pozitīvs šajā dzīvē? :) Vai labāk sēdēt stūrītī un raudāt un matus plēst?

kordelia, protams, citu variantu būtībā tev nav. :)

Mēs ar sievu apprecējāmies bez bildināšanas. Viss notika tik raiti un abpusēji saprotoši ka pat prātā neienāca bildināšanas procedūra. Mēs jau agri sapratām ka precēsamies un bildināšanai vairs nebija jēgas.
Tas vai būsiet kopā ir jājūt abiem un tad jau atbilde "jā,nē" ir lieka.