Nav bildinaajuma

Kopā esam 6,5 gadus, dzīvojam kopā 2 gadus - precējušies neesam un tuvākajā laikā neplānojam. Ko es par to domāju? Neko. Neiespringstu šajā jautājumā. Jā, es melotu, ja teiktu, ka precēties negribu, bet nav arī tā, ka es to nenormāli vēlos. Kādreiz vēlējos un gaidīju, bet tagad man ļoti patīk būt mazliet brīvai.

Manuprāt, daudziem ir uzskats, ja dzīvo kopā priekškam vajag precēt. Pasaki ,ka bērnus dzemdēsi tikai savam vīram ,VOT TAD GAN PADOMĀS UN VAIRBŪT AIZIES LĪDZ SMADZENĒM :D

prieks par vīriešiem kuri paši nolemj bildināt sievieti,neviena nebikstīti un nemudināti,vienalga vai pēc gada vai 10,diemžēl visi tuvākie man zinamie laulātie pāri ir apprecējušies,jo redz sieviete uzmeta lūpu ka nav bildināta un vajag kāzas.....to gan es nesaprotu,izspiest no vīrieša precības......var jau aizvest zirgu pie ūdens bet piespiest dzert nevar.

Tieši tā- vīrietim ir pašam jāgrib precēties.

Es arī negribētu savam puisim spiest precēties, ja nebildina ,tad jau negrib lai tu esi viņa sieva. Man paziņa izšķīrās pēc 9 gadu kopā būšas, jo pēc tik ilga laika puisis esot pateicis ,ka neredzot viņu kā nākotnes sievu un bērnu māti, bet tikai kā piegulētāju.SKARBI

TIARA,

var jau aizvest zirgu pie ūdens bet piespiest dzert nevar.

Kaa naglai uz galvas, pilnígi piekrítu tavam komentaaram!

katram puisim ar ko esmu bijusi kopā ir bijis laiks nolikt 6-12mēn, ja redzēju, kad nebūs bildinājājuma, kopīgas nākotnes- viss čau un gāju tālāk, ar jebkuru var būt seks, randiņi utt, bet ne jau ar katru precēsies, negribu izniekot savu laiku kāda dēļ, tik tāpēc, kad viņam tā ērti.

vaboleens, nu 6-12 mēneši ir mazlietiņ par maz

Vai nav vienalga, kas notiek pāra privātajā telpā, ja abi ir mierā ar esošo situāciju? Katram savs redzējums uz dzīvi un tās sastāvdaļām, kārtējo reizi nav jēgas pierādīt, ka sava taisnība ir tā īsta un vienīgā.

Esmu vecmodīga, manā variantā ir randiņu periods, dzīvošana kopā un, it kā pašsaprotami, arī laulība. Toties draugam patīk filozofēt par to, ka mīlēt var arī bez papīra. Gribi gredzenu? Nav problēmu, kaut vai 10, bet visas juridiskās formalitātes viņu atbaida. Nezinu, vai kādreiz tas mainīsies, bet es nevēlos to tēmu aiztikt. Ja arī beigu beigās izdomās precēties, tad tā būs viņa brīva vēlēšanās, neviena neuzspiesta.

Nav pareizas attiecības ir tādas, kurās cilvēki jūtas labi.

Perfekti pateikts. :)
Un silti iesaku sevi mazāk salīdzinār ar citiem...

Cik ilgi un nebeidzami var par to becky spriest, šausmas, skaidri redzams, ka cilvēkam vienkārši izteikts histēriskas personības tips un patīk jebkāda veida uzmanībiņa. Turklāt piebildīšu, ka normālāk abiem baudīt plašu ēdienkarti, nekā sievai "izšantažēt" vai izdīkt laulības, fuj.

Lust For Life, tev nešķiet ,ka viņam ir vienkārši bailes no nopietnām saistībām? Izskatās ,ka viņš mūk no ģimenes veidošanas. Manuprāt, 40 gados saukt mana meitene vai mans puisis izklausās mazliet smieklīgi.

Mani arii neprec. Ja teiktu,ka tas mani neuztrauc, tad melotu. Jo gribu buut vinja sieva. Ja peveiksies, nodziivot dziivi kopaa. Ir izteicis veelmi preceet mani, bet es zinu iemeslu,kaapeec tas nenotiek.

čāča,kas tas ir par iemeslu?

Liiavinj- man negribas te atklaat:D visas metiisies izdomaat scenaariju,kaa ir patiesiibaa.

čāča,piekrītu :D

Tas ir ļoti individuāli,manā draugu/paziņu lokā ir gan tādi pāri,kas ir apprecējušies pēc 4 gadu kopā būšanas,gan pēc 10.Un tas pāris,kas apprecējās pēc 10 kopā būšanas gadiem izgāja caur uguni un ūdeni,gandrīz pašķīrās,bet saprata,ka grib būt kopā.Bildinājums ir liela atbildība un kāzas un gimenes uzturēšana arī maksā.Un nav jau vairs kā bija,kad mūsu vecāki precējās,pēdējā kursā un ar mazajiem vēderā,jo tā vajadzēja,lai viss ciems neizsmietu.Mūsdienās kāzu aktualitāte ir krietni noplakusi.

Var jau neuzspiest kāzas wnk ieminēteis kādreiz ka vēlētos precēties....Mēs nu jua būsim veselu gadu drīz ,kopā kā laulāti.sliktāk nav ,nekkas nav mainijies ..ir vel labāk ,mīļāk ,foršāk....

Mēs esam no tiem izlgdzīvotājiem. 7 gadi kopā un bez zīmoga pasē, kā saka. Bet nu... Ņemot vērā manu vecumu, tas varbūt arī nešķiet nekas traģisks, esam kopā kopš maniem 15.
Taču, protams, nevarētu teikt, ka tas mani nesatrauc. Kāpēc neprecamies? Nezinu.. Man riebjas par to runāt, mēs tāpat nevaram vienoties par kopsaucēju šajā jautājumā.

hE ....JA NEBILDINA ,aprecēja ,saka ka mīl ,klūdijies ka nebija bildinājis.....Ko tad domāt? Dzivosana kopā laba mums ir ,saka ka mil .....
ne viss ir kā pasakā.....

katram puisim ar ko esmu bijusi kopā ir bijis laiks nolikt 6-12mēn, ja redzēju, kad nebūs bildinājājuma, kopīgas nākotnes- viss čau un gāju tālāk,

tik īsā laikā pat otru cilvēku nevar pilnībā iepazīt,tur vēl rozā brilles uz acīm,un dzīvot ar mērķi apprecēties arī man liekas absurdi....