Precēties, protams, ir forši un es nenoliedzu laulību, bet par to priviliģēto un īpašo sievas statusu, kas nav draudzenei - muļķības!
Ir divi varianti - vai vīrietis sievieti mīl un ciena, vai nemīl un neciena. Pirmajā gadījumā ir vienalga, vai viņa ir sieva vai draudzene, viņa jebkurā gadījumā būs mīļotā sieviete ar visām no tā izrietošajām pozitīvajām lietām, otrajā gadījumā - nu tikai nevajag teikt, ka gredzens pirkstā kādu ir atturējis no laišanas pa kreisi, melošanas, sliktas izturēšanās un tādām lietām! Būtība nav gredzenā, būtība ir tajā, kas notiek vīrieša galvā. Protams, ir skaisti, kad pāris apprecas, dzīvo laulībā. Bet precēšanās nebūt nenozīmē dzīvi kā pasakā. Tāpēc piekrītu te iepriekš rakstītajai frāzei, ka māka nav apprecēties, māka ir sadzīvot.
Reāli vienīgā sievas priekšrocība ir tikt pie mantojuma, šķiršanās gadījumā likumīgi iegūt kaut kādu mantu un slimnīcā tikt pie vīra kā ģimenes loceklim, kad citus var neielaist.