Cik cilvēcīga tu būtu?

Noteikti a

Es nesaprotu tās, kas saka c variantu, bet tiešām, kur ir cilvēcīgais faktors? Jūs gribētu, ka ar jums tā izrīkojas? becky, ja tu būtu tā sieva, kuru krāpj un tu aizietu pie mīļākās, bet viņa vēl paņirgātos?

Kordelia, pirmkārt, gudrs vīrietis darīs TO diskrēti, lai gailis pakaļ nedziedātu, pirmkārt. Otrkārt, nu un, kreisais sekss manas attiecības neiespaidos, nu aizgāja pa kreisi, dabūja kreiso gaļiņu, kas no tā tieši man mainās? Nekas. Un es pie mīļākās neietu.

Grūti pateikt, nekad tādā situācijā neesmu bijusi. Iespējams, man vīrietis tik ļoti patiktu, rozā brilles būtu uz acīm, ka par apkārtējiem cilvēkiem neliktos ne zinis. Nekad neko nevar zināt, pirms tu nenonāc tādā situācijā..
Bet tagad ar skaidru galvu es noteikti izvēlētos A variantu. Kaut vai tīri aiz cieņas pret to sievieti, kas iekšēji noteikti asiņo, bet ārēji spēj saglabāt mierīgu prātu, cilvēcīgi, nerīkojot scēnas, cenšoties atrisināt lietas.

Zinot savu raksturu, es iespītētos un laipni pasūtītu to sievieti 5 mājas tālāk :D

c) teiktu nē un vēl paņirgātos par šo draudzeni, kas ieradusies

Kā normālai sievietei vispār, kas tāds var ienākt prātā???

Domāju, ka normāla sieviete neiesaistītos attiecībās ar aizņemtu vīrieti, pat, ja tikai seksuālās. Ir pietiekoši daudz brīvu vīriešu, kas alkst šāda veida attiecības. Manuprāt, mīļākās statuss ir kā sava veida pašapziņas celšana sievietei, jo īpaši, ja jūt, ka vīrs ir pārāks karjerā utt. Paņirgāšanās par attiecībās pievilto sievieti ir kā apliecinājums pašapziņas vājumam un sievietes ievainojamībai.. Var jau lecīgi bļaut, ka nē, tas tikai seksiņš, viss ir labi, un slēpties aiz bravūras. Bet.. Ja jau viss ir tik labi, kādēļ krāpt? Un ja attiecības neapmierina, kamdēļ nešķirties? Finansiāla, emocionāla atkarība, apziņa par savu vājumu... visai iespējams. Bet nu, būs aitas, būs cirpēji.

Man reiz bija saruna ar sievieti, lai lieku mieru viņas vīram. :D Piezvanīja, ļoti pieklājīgi, mierīgā tonī gari un plaši runāja, stāstīja, beigās gan ar tādu mazu zemtekstiņu piebilda, ka varot bēdīgi sanākt. :D Zinot viņas vīru, kurš laida ar visām, kuras piekrita, zinot, ka viņa sieva to ļoooti labi zina, radās iespaids, ka viņa vnk. atšuj kārtējo draudzenīti un pat nepūlas būt emocionāla.

Un nē - es ar viņas vīru nesalaidu, viņš bija piedzēries, uz pusi vecāks un kaut kādi čaļi bija sastāstījuši, ka viņš man baigi patīkot, tad nu nāca iepazīties. Palīdzēja skriešana projām ar telefonu rokā un draudi, ka rakstīšu iesniegumu par uzmākšanos. Zinot, ka vietējam policistam jau tā bija uz šo zobs, neriskēja un laikam nāca pie prāta. Bet redz kā - tomēr es biju tā sliktā. :D

Es drošvien tikpat mierīgi atbildētu, ka ne jau ar mani viņai savas attiecības vajadzētu kārtot.

Kā normālai sievietei vispār, kas tāds var ienākt prātā???

Neņemos spriest, cik viņas normālas, bet oiiii, kas tik nav dzirdēts...

Iedomājies situāciju, ka tu esi jauna brīva, vēlies baudīt dzīvi, izklaidēties, nekādu saistību, un uzsāc romāniņu ar aizņemtu vīrieti.

Ja es sāktu attiecības ar aizņemtu vīrieti, es to vairs nesauktu par dzīves baudīšanu, izklaidēšanos bez lielām saistībām.

Par otru sievieti. Tā kā man ar aizņemtu vīrieti kas sanāktu tikai tad ja es tiešām nezinātu, ka viņš ir attiecībās, viņa draudzenes atnākšanu uztveru šokējoši. Noteikti neizsmietu, kas tas bērnudārza variantu?! Visdrizāk pateiktu visu kā ir un viņas klātbūtnē pazvanītu vīrietim un pasūtītu n****!

ar aiznemties netiktos,un ja nebutu es,tad butu kada cita..

Es sievietei ieteiktu sakasīt pašcieņu un pamest cilvēku, kas viņu neciena... Dzīve ir viena un īsa, lai to izniekotu ar kādu, kas nav gatavs tev sniegt to pašu, ko sniedz viņam un sagaidi pretī.

Manai draudzenei tā bija. Pēc tādas sarunas viņa raudāja, bet ne jau vīrieša dēļ. Viņa saprata, kādu kļūdu pieļāva un cik pretīgi bija rīkojusies. Vēl kādu laiku mocījās sirdsapziņas pārmetumos. Par sevi - man tādas attiecības ir liels tabu. It īpaši, kad jau pašai ir ģimene.

Cik visas te pareizas.
Es piekrītu Becky. Man pret sievieti nebūtu cieņas, ja viņa nāktu pie manis lūgties, lai neguļu ar to vīrieti. Un, ja man patiktu, es gulētu, jo kāda gan starpība to daru es vai kāda cita. Ja man tā būtu tikai izklaide, protams. Pati jau nu arī ar tādu tipiņu tuvākās attiecībās neielaistos.

Ja viņa ir tikai DRAUDZENE, tad kāda suņa pēc viņai būtu lielākas tiesības uz to vīrieti? Ja viņi ir laulāti, tad - cita lieta. Kā Tu, tā arī viņa ir tikai DRAUDZENE! Nu re, sasaucās ar tēmu "Nav bildinājuma". Arī šis ir viens no iemesliem oficiāli laulāties.

Cik visas te pareizas.
Es piekrītu Becky. Man pret sievieti nebūtu cieņas, ja viņa nāktu pie manis lūgties, lai neguļu ar to vīrieti. Un, ja man patiktu, es gulētu, jo kāda gan starpība to daru es vai kāda cita. Ja man tā būtu tikai izklaide, protams.

+1 arī no manis.
Pirmkārt, man laikam vairs nebūtu pilnīgi nekādas cieņas pret sievieti, kas spēj tā pazemoties un nākt kaut ko lūgt.
Otrkārt, ja ir apkārt staigātājs, tad ir.
Treškārt, es , ļoti iespējams, šo lūdzošās dāmas gājienu izstāstītu vīrietim un paskatītos reakciju.

Ak jēziņ, man arī būtu vienalga, ja tas būtu laulāts pāris.
Gredzens pirkstā neko nenozīmē. Uzticība un mīlestība var būt arī daudz lielāka starp neprecētajiem, bet, ja laiž pa kreisi, tad neviena no šīm lielām vismaz vīrietim pret to sievieti nav.

Nevaru iedomāties sevi šādā situācijā, jo aizņemti vīrieši mani neinteresē. Nesaista otrās vijoles spēlēšana.

Laimes meita ir tipisks suns uz siena kaudzes - pati attieciibas ar konkreeto viirieti vareetu negribeet, bet tai, kas grib attieciibas veidot, neljaus. Es ceru dziivee nesastapt taadu bezmoraales cilveeku.