Nupat atnācu mājas, esmu satraukta, bet arī ļoti priecīga.
Satikāmies pēc pieciem, viņš atstāja savu mašīnu Vecrīgā, un mēs devāmies pastaigāties uz Bastejkalnu.
Baigi smukās rozes uzdāvināja man. :) Ne tādas kā rozā, ne tādas kā baltas. Kaut kas pa vidu, man ļoti patika. Vienīgais nebija ērti tik lielu pušķi nest.
Es šausmīgi biju samulsusi sākumā. Nemaz īsti nezināju, ko teikt. Pa telefonu baigi brīvi runājām, bet randiņā tas laikam ir pavisam citādi. Man liekas, ka viņš to juta.
Izgājām cauri Vecrīgai, jo viņam vēl bija jāieiet darbā un kaut kas jāpaņem. Pēc tam izdomājām pāriet pāri Akmens tiltam, bet nevajadzīga. Sāka līt, sacēlās vējš, salauza manu lietussardziņu, viņš man atdeva savu žaketi, bet pats salija. :( Stulbākais, ka sāka līt tieši tad, kad bijām tiltam pa vidam, skrējām atpakaļ, bet tāpat salijām, man sāka salt. Biju uzvilkusi plānu kleitiņu. Viņš uzvedās kā īsts džentlmenis, ātri ielaida savā mašīnā apsildīties, ieslēdza sēdekļu apsildi un aizveda uz mājām. Iedeva man vienu no saviem krekliem, lika pārģērbties, lai es atsiltu, un pats aizgāja projām. Pēc tam vēl pieklauvēja pie durvīm, vai drīkst ienākt, un atnesa man tēju. Vēl atvainojās, ka nekā cita viņam mājās neesot, jo tagad reti tur paliekot. Un, meitenes, viņš paņēma manas rokas ar plauktām un pasildīja tās. Man likās, ka noģībšu! Jūs teiksiet, kas tur liels, ka pasilda rokas, bet man tajā mirklī likās, ka zaudēju vai prātu.
Pasēdējām pie viņa, norunājām vairākas stundas. Viņš man stāstīja par savu draudzeni, kā neiet ar viņu, un viņš izskatījās nelaimīgs. Man drausmīgi gribējās piecelties, pieiet un apķert viņu, bet nevarēju sadūšoties.
Un tagad pats nepatīkamākais. Viņš piezvanīja manam tētim un pateica, ka esmu pie viņa. Tā arī pateica, ka esam aizgājuši uz randiņu, sācis līt un esmu salijusi. Es biju tik dusmīga! Tagad mani mājās visi apcels. :(
Viņš vēl aicināja mani aiziet iekost, bet atteicu, jo biju dusmīga, ka viņš visu izstāstījis tētim, turklāt viņš to stāstīja it kā smejoties par mani, it kā es būtu mazs bērns. Par to jūtos apvainojusies.
Viņš mani aizveda līdz mājām, kad atvadījāmies, ma par spīti dusmām par viņa lielo muti un atskaitīšanos manam tētim, tomēr drausmīgi gribējās viņu noskūpstīt.
Kā domājat, meitenes, kā man tagad rīkoties? Gaidīt, līdz viņš mani uzaicina uz randiņu? Aicināt vēlreiz? Vai likties mierā? Viņš man tik ļoti patīk.
Atvainojiet, ka rakstu tik haotiski! Miljons un viena doma šaujas pa galvu.
893
