Mans bijušais grib, lai esam tikai draugi. Taču es nezinu vai to vēlos un vai man tam vajadzētu piekrist.
Pirmkārt, man izskatās, ka viņš mani grib paturēt kā rezerves variantu, jo uztraucās, ka ir jau tas vecums, kad vajadzētu ģimeni. Un pēdējais teikums tajā sms bija "mazums kā vēlāk sanāk".
Otrkārt, es jau biju tikusi pāri šķiršanās sāpēm, līdz viņš man atkal sāka rakstīt un tagad man atkal skumji un bail, ka es atkal uz kaut ko cerēšu un tikai dabūšu ciest.
Taču es pati vēlos būt ar viņu un es pamatā esmu vainīga pie tā, ka mūsu attiecības izjuka. Un zinot sevi, es baidos, ka labāku neatradīšu. Mans raksturs ir vienkārši drausmīgs. Pati sevi neieredzu. Un tāpēc es kaut kā vilcinos viņu pasūtīt, kaut gan man laikam vajadzētu to darīt.
Tad nu labāk būt ar tādu, nekā vienai vai nepiekrist nekādai draudzībai un cerēt, ka spēšu izmainīt savu raksturu un atrast citu?
3308
