Bērni ir tādi, kādi ir vecāki.
Manuprāt, lielākā kļūda ir uzskatīt, ka bērns piedzimst kā balta lapa, un tagad tik nu sāksies viņa audzināšana un personības veidošana. Tas viss veidojas jau stipri pirms bērniņa ieņemšanas.
Ir vērts padomāt, cik seksuālu partneru bijis, cik viņi visi kvalitatīvi. Ja bērns izvēlas vecākus vairākus mēnešus pirms ieņemšanas, kādas bija attiecības ar partneri, vai vecāki bērniņam gatavojās, vai viņš tika ieņemts apzināti, vai ieņemts mīlestībā? Vai arī tas gadījās prosta tak, netīšām, ar nemīlamu partneri, grūtniece līdz 8.mēnesim strādāja stresainu darbu? Un pēc tam jau pēc 3 mēnešiem beidz dot mātes pienu un pēc gada jau nogrūž uz auklītes pleciem?
Bērns piedzimst, un liela daļa darba jau paveikta. Protams, ir jāaudzina un jāizmanto visas šīs metodes, ko jau meitenes minēja. Bet galvenokārt jāaudzina ar savu piemēru. Vecāku piemērs ir pirmais no pirmajiem, ko bērns iemācās. Vai vecāki paši varbūt strīdas, paceļ balsi, lieto rupjus vārdus, emocionāli šantažē viens otru, apvainojas, smaida viltotus smaidus? Ko tad bērns citu var iemācīties. Bērnudārzs un skolas, tas jau tik pēc tam nāk.