c_berry, Tev taisnība, ka daļēji esmu birokrāts, jo strādāju arī valsts pārvaldē. Man patīk, ja tiek definēti kritēriji vai vismaz paskaidrots, ko saprot ar konkrēto jēdzienu. Manuprāt, formulējums "dzīves līmenis" ir pārāk izplūdis, jo katrs ar to saprot ko citu.
Esmu pārliecināts, ka nelaime ir nevis statistikā vai tās metodēs, bet gan ļautiņos ar ierobežotām prāta spējām interpretēt statistiskas iegūstos rezultātus.
Runājot par iztikas minimumu, tā parēķināšanas metodika nav mainījusies jau daudzus gadus un sniedz nelielu ieskatu patēriņu cenu līmeņa izmaiņās, kas notikušas gadu gaitā. Kādēļ uzskati, ka minimālā patēriņa groza kritēriji vairs neatbilst realitātei - vai tad cilvēki sākuši ēst vairāk vai ģērbties biezāk nekā tālajā 1991. gadā?
Esmu arī ekonomists, tādēļ savu vērtējumu izdaru, balstoties uz objektīviem datiem, nevis subjektīviem iespaidiem.
Latvijā daudzi īd, ka dzīvot esot grūti u.tml., taču pazīstu gana daudz cilvēku, kuri par dzīves apstākļiem nesūdzas - saprotams, ka īdētāji allaž būs skaļāki un pamanāmāki par tiem, kas ar savu dzīvi jūtas apmierināti.
andas, Latgale, manuprāt, vienmēr ir bijis ekonomiski un sociāli depresīvs reģions. Bet mūsdienās, pateicoties emigrācijai, situācija sāk uzlaboties, jo vairums jaunieši uzvēlas dzīvot vai nu galvaspilsētā, vai arī ārzemēs, savukārt vecāka gadagājuma ļaudis aiziet dabiskā veidā, tādējādi mazinot bezdarbu un sociālo spriedzi reģionā.