Sveikas,pirms tam gribu pateikt,lai labak neruna tas,kuras grib noniecinat.
Par svaru uztraucos nepartraukti,esmu izmeginajusi visu. Man nekas nesanak,saku vemt pirms gada,taja vasara gribeju klut tieva,man gandriz izdevas,mans noslepums bija est zem 1000kcal. Pienaca skola,stress,es atkal saaku est,un lidz ar to mani parnema parmetumi,ka esmu tagad resna un pretiga. Es nevemu visu laiku,es vemu tad,kad saedos kaut ko ar vairak kalorijam neka parasti. Atkal ir pienakusi vasara,bet es saku pirms menesa vienkarsi sarities edienu tik daudz lidz man paliek slikti,es nespeju vairs dabut neko ieksa, un es saku vemt,es pat nezinu,saku domat,ka jutu gandarijumu to visu darot. Ma vel ir veselais saprats,es saprotu,ka nodaru sev launumu,bet ir tada sajuta,ka beidzot es kaut ko itka kontroleju,bet ta nav.
Es negribu nomirt,bet es nespeju apstaties,es zinu,ka esmu stulbene sadi izrikojoties ar sevi,bet es nespeju nevemt.:(
6
