Strīdi mājās

Es parasti ātri aizsvilos, tad man vajag kādu brīdi atelpai, lai nomierinātos un saprastu, ka problēma nemaz nav tik nopietna, kā sākumā šķita. Kaut gan, ja sastrīdamies, es reti pirmā atvainojos un uzsāku sarunu (tikai tad, ja skaidri zinu, ka esmu pie kaut kā vainīga), jo esmu spītīga. Bet, ja draugs sāk bužināties ar mani, izprovocēt uz smaidu, tad aši salabstam. Ilgi dusmoties es nespēju. Strīdi un nerunāšanas periods, kas ilgst vairāk par pāris h, mums nav bijuši un cerams, ka nebūs arī. Es nevaru ilgi klusēt un dzīvot neziņā... tas mani smacē nost.

Ar manejo strideties nav verts, jo stridi mums tadi sanak ka majai jumts lido nost un tas izsuc parak daudz energijas. Labakais ir pateikt asi, precizi un trapigi ka nazi ar nogriezot un tad nerunat kadu laicinu. Esmu klusejusi no nedelas lidz divam nedelam :D un nerunaju kamer virietis pirmais nesak runat. Katram sava pieeja jaatrod, nav verts arkartoti kapt uz grabekla stridoties dauzot traukus ja ar to neko nevar panakt.

Es parasti ciešos,un nesāku strīdus,bet ja mani izved konkrēti,tad es uzsprāgstu un nemz netaisos pirma beigt,kamēr nēbūšu visu izteikusi :)

Mums abiem pārsvarā ir tā - cik ātri sadusmojamies, tik ātri aizmirstam par ko dusmojāmies. :D

Man tas ir atkarīgs no strīda iemesla. Ja tie ir tādi nenozīmīgi, tad parasti ātri nomierinos, ja nu ir sanācis sakliegt pa daudz, tad protams atvainojos. Bet ja kašķi ir tādi lielāki, tad es esmu tā, kam nepieciešamas vismaz 2 dienas (max 3), lai ieeju normālās sliedēs, jo draugs vnk nemēdz lūgt piedošanu, jo uzskata,ka sakot patiesību,nav jāatvainojas (lai nu ko strīda karstumā šis ir pateicis, pat nemaz nedomājot). Draugam parasti vajag aptuveni 15 min - un viss ir kā parasti.. vismaz viņam.

nav vēl 3 gadu laikā bijis neviens tik stulbs iemesls, lai mēs strīdētos. pieļauju, ka varu būt tā, ka es ilgi nerunāju, agrāk bija man tāds niķis, lai gan kopš pusaudžu gadi ir pāri, kaut kā nav nekādi strīdi ar nevienu, varbūt ir diskusija, kurā viens otram ar vairakiem argumentiem pamato savu viedokli, jā, bet tās ir tādas sarunas, kas ir tīri lietišķas, bez emocijām kā darbā, tā mājās. Uzskatu, ka pieauguši un izglītoti cilvēki nestrīdas.

manejais ir miera mikus, nestridas, bet man dazreiz prasas pastrideties :D isti neviens nepiekapjas, vis atrisinas ar izliguma sexu, del ta vien ir verts kadu reizi pastrideties :D

Manējais dienā spēj uzsprāgt n-tās reizes. Es atkal esmu miera mika, kura lielāko daļu nemaz nepamana. :D Bet, ja tiešām sastrīdamies, tad parasti diennakts laikā izlīgtam. Es gan varētu atrāk izlīgt, bet man ir jāsagaida, kad vīrietis būs spējīgs runāt, lai varētu konfliktu atrisināt. Piedošanu sanāk lūgt tam, kurš beigās izrādās tas vanīgais. Līdz šim tas vienmēr ir darīts godprātīgi.

Nēesmu 10 gadus kopā.

pasaku, lai viņš man lūdz piedošanu un viss.

Man arī tieši tas pats :D