Negribu apaugt ar dārgām lietām. Ja būtu lieka nauda, ieguldītu veselībā, skaistumkopšanā, eko uzturā, dzīvesvietas uzlabošanā, spontānos ceļojumos... Vēl es noteikti nodarbotos ar labdarību, ja patiesi dzīvotu ievērojami labāk par vidusmēru, kaut vai nedaudz, bet izlīdzētu nelaimē nonākušiem. Es ļoti ceru, ka, realizējot savus mērķus un dzīvojot turīgi, tiešām spētu (kā tagad ideju līmenī esmu pārliecināta) "neapaugt ar lietām", bet racionāli izvērtēt, vai man vajag, vai ir tā vērts...
Man lielu gandarījumu sagādā iegādāties kādu ideāli piemērotu apģērba gabalu, apavus un nēsāt bieži un ilgi, kamēr nonēsājas, tā pavisam. Gribu tādu patukšu skapi, bet kurā viss tiek ikdienā arī nēsāts. Man patīk lietot sadzīves tehniku un elektroniku, kamēr tā savu nokalpo līdz neremontējamam stāvoklim. Tātad nauda, kas tur ieguldīta, ir izmantot maksimāli efektīvi. :D
Un gribu piebilst, ka patiesu gandarījumu sagādā atrastu to ideālo un prasībām piemēroto par iespējami zemāku cenu. Jo vai tad es tagad esmu plēsusies darbā, lai šādi sūri grūti (ar savu dārgo enerģiju un neizmērojami dārgāko laiku) nopelnīto naudu mētātu 200 Ls somās, kurpēs utt.? Pavisam noteikti nē. Nopelnītajai naudai ir man jāatgriež iztērētā enerģija citos veidos un jāsniedz īpaši patīkami mirkļi. :) Man cilvēkos patīk vienkāršība, pieticība (ne knapināšanās vai skopums) un spēja kritiski izvērtēt. Tas ir tas, ko pati vēl mācos.