Dzīve no jauna

ietu mācīties , bet citā jomā .

Pēdējos 4us gadus esmu ļoti cītīgi strādājusi pie sevis, jāsaka, neesmu vēl galā, bet man patīk kāda persona es palieku tagad, tomēr vēl ir lietas, kam vienkārši nevar tik viegli tikt pāri.

Ja man būtu iespēja pagriezt laiku atpakaļ, gribētu mainīt savas viduskolas gaitas pielietojot savas tagadējās zināšanas un pieredzi. No otras puses nevēlos zauēt neko no tā, kas man ir tagad. Vienkārši gribu, lai agrāk būtu rīkojusies citādāk.

Pirms 7 gadiem aizpildīto Lutonas universitātes pieteikumu nevis noslēptu grāmatā, bet ieliktu aploksnē un kopā ar rekomendācijas vēstuli sūtītu uz universitāti. Tad mana dzīve būtu pilnīgi savādāka. Un iespējams es darītu savu sapņu darbu.

Vienigais, kas man tagad pietrukst ir izglitiba. Ja varetu pagriest laiku atpakal es ietu darit to, ko pati velejos un neklausitos citos. Tapat laikam neiesaistitos nopietnas attiecibas tika jauna, bet gan pabauditu jaunibu, ek!

Ui, es pilnīgi noteikti apgūtu citu profesiju un mācītos citā augstskolā. Tagad tik traki nožēloju.

Izglītības un darba - noteikti neko citādāk nedarītu! :)
Citās jomās gan .. vairāk padomātu, pirms pieņemtu lēmumus

Ja es kaut ko mainītu no savas pagātnes, tad es nenonāktu tur, kur esmu šobrīd. Un to es negribētu darīt!

Bet, ja nedaudz pafantazē, tad noteikti gribētu mainīt izglītību. Manā laikā vēl daudzas studiju programmas, kas šobrīd ir brīvi pieejamas, nebija vispār kā tādas.
Noteikti arī papildinātu savu darba pieredzi - sāktu meklēt darbu krietni agrāk.

Un vēl - nezinu gan kā tas būtu realizējams, ja ņem vērā augstāk rakstīto, bet gribētu dzemdēt bērnus īsi pēc 22 gadu dzimšanas dienas. :D

Ietu mācīties. Vai nu to pašu, ko jau izmācījos vai arī izmēģinātu kādu no divām citām studijām, kas mani ieinteresējušas pēdējos gadus. Vienkārši, tagad jau tās lietas vairs nestudēšu, bet ja 18 gados būtu par to iedomājusies, kas zin...būtu varbūt pamēģinājusi. Būtu interesanti :)

Varbūt skolas laikā pievērstu lielāku uzmanību citiem priekšmetiem. Ja tas nebūtu iespējams, tad izvēlētos citu augstskolu. Un mazliet vairāk baudītu dzīvi, ņemtu visu vieglāk.
Bet jā, piekrītu Neons, ja tas nozīmētu, ka mana tagadne pilnībā mainītos, tad neko nemainītu.

Nemācītos, meklētu prakses vietu, jo tajā jomā, kurā es gribētu strādāt, izglītība nemaz nav noteicošais. Svarīgāka ir pieredze. Neredzu jēgu iegūt tikai papīru. Pēc gadiem mācītos kaut sirdij tuvu vienkārši, lai attīstītos, bet ne tādēļ, lai veidotu jaunu karjeru.

Būtu jau no vidusskolas sākuma cītīgāk intelektuāli gatavojusies tālākajai dzīvei un jā, noteikti studētu to pašu jomu, bet ārzemēs. Ar laiku man būtu divi veiksmīgi zaķi ar vienu šāvienu.

Ja godīgi, sēdēju un pāris minūtes domāju atbildi, kamēr sapratu, ka fiziski neko vairāk, pagriežot laiku atpakaļ, nevarēju izdarīt. Izglītību nākamgad iegūšu augstāko, profesija ir pareizā izvēlēta un tajā jau strādāju, esmu izgājusi neskaitāmus kursus, uzkrājusi gan darba, gan profesionālo pieredzi savās sapņu profesijās. Atliek tikai turpināt vairāk saņemties lasīt grāmatas, kuras, darbaholisma dēļ, reizēm pārklājas ar putekļiem.
Par Hārvardu vai Jēlu man tāpat būtu nesapņot pat tad, ja laiku pagrieztu atpakaļ jo kredītu man neviens gadus atpakaļ nedotu, vecāki trūcīgi, cīnos viena kā varu. Bet tā jau vairumam:) Nekas dzīvē nenāk viegli.

Mācību un profesijas izvēles ziņā nemainītu pilnīgi neko. Katrā lietā, ko esmu darījusi, esmu ielikusi 100% pūles un cenšos visu izdarīt, cik labi iespējams. Lielai daļai no tā visa manā tālākajā dzīvē nav bijis neāda pielietojuma, tāpēc, ja kaut ko varētu mainīt, ļautu sev vairāk atpūsties un izdalītu tās lietas, kas ir tiešām svarīgas un pūļu vērtas.

Ja es kaut ko mainītu no savas pagātnes, tad es nenonāktu tur, kur esmu šobrīd. Un to es negribētu darīt!

Jā, man līdzīgas domas.

Bet, ja tā tīri fantazē par to, kā būtu izdzīvot 2 dzīves, tad tajā otrajā ar šodienas pieredzi es būtu pašapzinīgāka un noteikti drosmīgāka jau vidusskolā. Un tad arī droši vien pēc tam nebūtu uzsākusi studijas, bet metusies blandīties pa pasauli un piedzīvot vairāk dzīves. :D

Maaciitos ko pilniigi citu. Brt nu no septembra to citu jau maaciishos. Laiks gan nebuus pagriezts atpakalj, bet dazhi gadi tomeer no dziives ir zaudeeti

gruti pateikt ta(dzive no jauna), jo nekas jau no jauna nenotiek. noteikti macitos, ta teikt atkartotu sava zina to, kas bijis.

Es arī noteikti mācītos ko citu.

Es sevi mainītu jau pamatskolas gados, būtu aktīvāka, sabiedriskāka, ņemtu no dzīves daudz ko vairāk un nebūtu tik brīžiem tupa pusaudze tad :D Nopietni, man bieži vien liekas, ka es esmu tik lēni attīstījusies, jo tikai tagad tā pa īstam izprotu sevi un tiecos, lai kļūtu tāda kāda gribu būt. Par to man vajadzēja domāt vidusskolā, lai uzsākot jaunu posmu - studēt augstskolā vai ko citu būtu tam gatava un netērētu tagad laiku tik ļoti sevis izzināšanai un citām lietām.

Protams, nav nekas par vēlu, bet man daudz vieglāk un vienkāršāk būtu, ja tam pievērstu jau laicīgāk uzmanību.

Man tagad ir tā. Pēc mēneša pārvācos,sākšu visu no 0. Izglītību,dzīvošanu,darbs.

Ja es vareetu pagriezt laiku atpakalj, noteikti nebuutu appreceejusies ar pirmo viiru un nebuutu studeejusi savu pirmo izveeleeto profesiju, kuru pametu pusrataa peec pirmajaam prakseem, kuraas atklaajaas, ka tas nav man domaats un buutu ljaavusi sev vairaak laika apdomaaties, ko gribu.