Labdien! Vakarā plānots braukt uz laukiem, jāsvin tuva cilvēka dzimšanas diena, kā arī jāparavē, lai gan šaubos, ka līdz vakaram izdzīvošu. Jau 3 dienas man ir jārecenzē studentu darbi, tad nu cītīgi to visu lasu, cenšoties noformulēt maksimāli pieklājīgi atziņu, ka viņi neko paši nav darījuši. Sen neesmu bijusi tik stipri vīlusies un pārgurusi. Man pat soma saplīsa no visas tās makulatūras staipīšanas apkārt. Ak, ja vēl kādai aktuāli, iesaku tomēr recenzentiem kaut ko garšīgu nest, ne tikai darba vadītājus lutināt, jo tad, ja darbs labs, to tiešām prieks lasīt, bet tad, ja autors visu darījis steigā, kopējot no citiem darbiem un nemaz nepārbaudot to, ko aprēķinājis, tad recenzēšana ir īstas mocības.
13809
